Varakļānu muižas pils – viena no pirmajām klasicisma stila celtnēm Latvijā
Muižas īpašuma vēsture
Pirmo reizi vēstures avotos Varakļāni minēti 1483. gadā kā Livonijas ordeņa mestra Bernta fon der Borha dzimtai piederošs zemes īpašums, tomēr pats muižas komplekss ievērojami attīstījies, kad īpašumu mantojis grāfs Mihaels Jans fon der Borhs un veicis tā apbūvi. 1789. gadā, pateicoties viņam, noslēgusies arī muižas pils celtniecība.
Pēc grāfa nāves, 1810. gadā pilī saimniekošanu savās rokās ņēma viņa sieva Eleonora Kristīne, vēlāk abu dēls Kārlis Borhs, kā arī viņa pēcnācēji vēl divās paaudzēs. Sakarā ar 1920. gada agrāro reformu Varakļānu muiža tika nacionalizēta un zemes īpašums sadalīts.
Muižas pilī no 1921. līdz 1944. gadam darbojās Varakļānu valsts ģimnāzija, līdz ar to tās telpas tika piemērotas skolas vajadzībām. 2. Pasaules kara laikā pils tika krietni izpostīta, un pēc tā – līdz pat 1961. gadam – ēkā jau atkal atgriezās skolēni. 1980. gadu vidū pilij tiek pievērsta uzmanība un sākas tās iekonservēšanas darbi. Kopš 1997. gada pilī atrodas Varakļānu novada muzejs, kurā no 2009. gada ir Tūrisma informācijas centrs.
Romantiskā stila ainavu parks
Varakļānu muižas ansambli uzskata par vienu no lielākajiem šāda veida arhitektūras ansambļiem Latgalē, kur saderīgi ir izkārtotas visas muižai piederošās celtnes. Kādreiz pils centrālajai daļai bijis arī tornis ar galeriju, kurš aizgājis postā 20. gadsimta sākumā. Par tā kādreizējo esamību liecina vien mākslinieka Napoleona Ordas 1875. gada akvarelis.
Varakļānu muižas apbūves kompleksā ietilpst ne tikai muižas pils, Sv. Viktora kapela un Romas katoļu draudzes baznīca, bet arī vairāk nekā 20 hektārus plašs romantiskā stila ainavu parks, kurš veidots laikā, kad celta arī pils. Tas ir viens no pirmajiem dokumentāli datētajiem romantiskā stila ainavu parkiem Latvijā. Agrākos laikos tajā bijis iekopts augļu dārzs un izveidotas arī oranžērijas, kur audzēti dažādi eksotiski augļi. Ainavisko parku no visām pusēm simetriski ietver treju aleju rindas.
Parkam cauri plūst nelielā Kažavas upīte, kuras krastā atrodas tā dēvētais "Mīlestības akmens", kas apvīts daudzām teikām un nostāstiem.
Ar muižu saistītie nostāsti
Grāfi fon der Borhi bijuši izcilas personības, kuriem piedēvētas maģiskas īpašības. Viens no nostāstiem vēsta, ka tad, kad tuvojies karš, barons izsējis uz tīruma lielu maisu auzu, no kurām izdīga kareivji. Tādā veidā barons daudzas reizes būries. Kungam kalpojis arī kāds pūķis, kura uzdevums bijis vilkt mantu iztērētajās vietās. Kad kungs miris, tad savu gudrību grāmatu paslēpis zem liela akmens pils parkā. Grāmatu varot gan iegūt, bet tikai tam, kas akmeni saplēsīšot un grāmatu paņemšot, pašam zem akmens jāpaliek. Tādēļ neviens vēl nav mēģinājis grāmatu dabūt.
Uz sarakstu
