Rinkēvičs: Latvijas zivrūpniekiem Kanādā jārēķinās ar lielu vietējo konkurenci
Rinkēvičs skaidroja, ka Ārlietu ministrija (ĀM) ir aktīvi iesaistījusies zivrūpnieku eksporta tirgus paplašināšanā perspektīvajos jaunajos tirgos, tostarp Ziemeļamerikā. Tāpat ministrija seko līdzi iespējami drīzākam zvejas produktu sertifikācijas procesa noslēgumam dažādās valstīs, izmantojot vēstniecību un goda konsulu tīklu. Vienlaikus viņš skaidroja, ka katras valsts sertifikācijas sistēmai ir savas nianses, kas jāņem vērā.
"Uzņēmējiem jārēķinās, ka katra jauna zvejas produktu sertifikāta saskaņojums ir laikietilpīgs process," norādīja ministrs.
Tāpat Rinkēvičs vērsa uzmanību, ka papildus tradicionālajiem tirgiem Latvijas uzņēmēji ir izrādījuši lielu interesi par ASV un Kanādas tirgiem zivju produkcijas noietam. Šobrīd gan uz ASV, gan Kanādu zivju produkciju eksportē vairākas Latvijas kompānijas.
"ASV gadījumā jāņem vērā tas, ka sertifikācija nepieciešama katram produktam atsevišķi, nevis visai zvejniecības produktu grupai. Tāpat ieinteresētajiem uzņēmumiem rūpīgi jāiepazīstas ar zivju produktu importēšanas noteikumiem, lai iekļūtu Kanādas tirgū. Kanādas tirgus ir perspektīvs, Latvijas uzņēmējiem ir jābūt konkurētspējīgiem, jo jārēķinās ar lielu vietējo zivrūpnieku konkurenci," informēja ministrs.
Vienlaikus Rinkēvičs vērsa uzmanību, ka zvejas produkcijas eksportu uz Kanādu un ASV varētu veicināt arī gaidāmie Brīvās tirdzniecības līgumi ar abām Ziemeļamerikas valstīm, attiecīgi TTIP un Visaptverošais ekonomikas un tirdzniecības līgums jeb CETA.
Nākamajā valdības sēdē 16.jūnijā tiks skatīts Zemkopības ministrijas informatīvais ziņojums par potenciālo atbalstu zivsaimniecības nozarei saistībā ar gaidāmajiem zaudējumiem Krievijas noteiktā embargo dēļ.
Ziņojumā finansiāls atbalsts nav plānots, bet tiks pagarināti termiņi iepriekšējā ES zivsaimniecības fonda sāktajiem projektiem, kuri vēl tiek īstenoti, kā arī tiks lemts par nodokļu brīvdienām.
Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) 4.jūnijā saņēma "Roseļhoznadzor" oficiālu paziņojumu par to, ka ir spēkā aizliegums visam Latvijas zvejas produktu eksportam uz Krieviju, jo iepriekš piecu klātienē pārbaudīto uzņēmumu konservos konstatēts paaugstināts benzopirēna līmenis. Latvijai dots laiks divi mēneši, lai iesniegtu dokumentus par paveiktajiem uzlabojumiem zivju apstrādes procesā. Tad Krievija lems par aizlieguma atcelšanu un varētu sūtīt uz Latviju ekspertus, lai veiktu atkārtotas pārbaudes. PVD sola, ka Latvija jau piecu nedēļu laikā iesniegs savu pozīciju Krievijai.
Saskaņā ar "Roseļhoznadzor" ziņojumu zivju produkcijas aizliegums attiecas uz visiem 39 uzņēmumiem, kā arī četriem kuģiem, kuriem bija eksporta licence uz Krieviju. No šiem uzņēmumiem tikai seši ir zvejniekiem piederoši un specializējas atdzesētu un saldētu zivju sagatavošanā.
Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem pagājušajā gadā Latvija eksportēja sagatavotu un konservētu zivju produkciju par kopumā 82,7 miljoniem eiro, kur lielākā eksporta partnere bija Krievija ar 32,1% no kopējā eksporta apjoma. Visvairāk tika eksportētas brētliņas un šprotes - par 46,6 miljoniem eiro, no tām uz Krieviju - 51,9%.
Savukārt šogad eksports uz Krieviju samazinājies līdz 18,6% no kopējā zivju produkcijas eksporta apjoma, brētliņas un šprotes eksportētas par astoņiem miljoniem eiro, no tām uz Krieviju - 37,2%.
Uz svaigajām, saldētajām un atdzesētajām zivīm no Latvijas jau tāpat attiecas importa aizliegums, ko Krievija pērn augustā noteica ES pārtikas precēm, reaģējot uz Rietumu sankcijām, kas tika vērstas pret Maskavu pēc iebrukuma Ukrainā.
Uz sarakstu
