Nākamgad ministriju izdevumus samazinās par 12,4 miljoniem eiro

Ārlietu ministrijas nākamā gada izdevumi bija plānoti 20,2 miljoni eiro, un no tiem 3% samazinājums būs 605 973 eiro. No Ekonomikas ministrijas izdevumiem 7,9 miljonu eiro apmērā samazinājums būs 237 269 eiro, no Finanšu ministrijas izdevumiem 36,3 miljonu eiro apmērā samazinājums būs 1 088 997 eiro, no Izglītības un zinātnes ministrijas izdevumiem 779 668 eiro apmērā samazinājums būs 23 390 eiro.

Savukārt no Zemkopības ministrijas izdevumiem 20,5 miljonu eiro apmērā samazinājums būs 615 742 eiro, no Satiksmes ministrijas izdevumiem 211,3 miljonu eiro samazinājums būs 6,34 miljoni eiro, no Labklājības ministrijas pamata budžeta izdevumiem 5,2 miljonu eiro apmērā samazinājums būs 158 255 eiro, bet no ministrijas speciālā budžeta izdevumiem 4,1 miljona eiro samazinājums būs 122 940 eiro.

Tāpat no Tieslietu ministrijas izdevumiem 8,2 miljonu eiro apmērā samazinājums būs 254 213 eiro, no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas izdevumiem 19,7 miljonu eiro apmērā samazinājums būs 592 132 eiro, no Kultūras ministrijas izdevumiem 55,4 miljonu eiro apmērā samazinājums būs 1,66 miljoni eiro, bet no Veselības ministrijas izdevumiem 18,9 miljonu eiro apmērā samazinājums būs 568 566 eiro.

Tiks samazināts arī Ministru kabineta budžets - no 1,6 miljoniem eiro samazinājums būs 48 626 eiro, no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) izdevumiem 1,4 miljonu eiro apmērā samazinājums būs 42 221 eiro, no Sabiedrības integrācijas fonda izdevumiem 815 280 eiro apmērā samazinājums būs 24 458 eiro.

No Pārresoru koordinācijas centra izdevumiem 80 974 eiro samazinājums būs 2429 eiro, no Centrālās vēlēšanas komisijas izdevumiem 98 711 eiro samazinājums būs 2961 eiro, bet no Centrālās zemes komisijas izdevumiem 18 905 eiro samazinājums būs 567 eiro.

Kopumā 3% samazinājumam pakļautie izdevumi veidoja 412,6 miljonus eiro.

Tāpat ministri panāca vienošanos par papildu nepieciešamo finansējumu nacionālajai aizsardzībai. Plānots, ka aizsardzības nozares finansējumam nākamgad ir jābūt 1,4% no iekšzemes kopprodukta (IKP), 2017.gadā - 1,7% no IKP, bet jau 2018.gadā tam jāsasniedz 2% no IKP.

Ņemot vērā valdības sociālo partneru ieteikumus, valdība nolēma sašaurināt personu loku, par kurām maksātājs ir tiesīgs piemērot atvieglojumu par apgādībā esošām personām. No 2016.gada plānots atvieglojumus piemērot tikai uz nepilngadīgu bērnu un bērnu, kurš turpina vispārējās, profesionālās, augstākās vai speciālās izglītības iegūšanu, bet ne ilgāk kā līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai. Tāpat atvieglojums attieksies uz personām ar invaliditāti, kuras nesaņem ar nodokli apliekamus ienākumus vai valsts pensiju. Plānotā priekšlikuma fiskālā ietekme ir 25 miljoni eiro.

Ministru kabineta sēdē tika izskatīts arī jautājums par neatliekamajiem pasākumiem nepieciešamo finansējumu nozarēm. Valdība nolēma nozarēm un citām centrālajām valsts iestādēm neatliekamo pasākumu īstenošanai 2016.gadam piešķirt finansējumu 116,2 miljonu eiro apmērā, 2017.gadam - 161,3 miljonu eiro apmērā, bet 2018.gadam un turpmākajiem gadiem palielināt jau par 206,9 miljoniem eiro.

Valdība vienojās, ka nākamgad Aizsardzības ministrijai neatliekamo pasākumu īstenošanai tiks piešķirts finansējums 55,72 miljoni eiro, Iekšlietu ministrijai - 35,66 miljoni eiro, Veselības ministrijai - 12 miljoni eiro, Satiksmes ministrijai - 4,1 miljons eiro, Tieslietu ministrijai - 3,7 miljoni eiro, Labklājības ministrijai - 1,75 miljoni eiro, Kultūras ministrijai - 1,17 miljoni eiro, Ārlietu ministrijai - 292 347 eiro, Ekonomikas ministrijai - 175 408 eiro, Fiskālās disciplīnas padomei - 109 583 eiro, Finanšu policijai - 600 000 eiro, bet Zemkopības ministrijai - 292 347 eiro.

Tāpat KNAB neatliekamo pasākumu īstenošanai tiks piešķirti 23 000 eiro, Tiesībsarga birojam - 23 401 eiro, Satversmes tiesai - 55 000 eiro, prokuratūrai - 392 226 eiro, savukārt radio un televīzijai - 144 000 eiro.

Finanšu ministrs Jānis Reirs (V) valdības sēdē ierosināja no nākamā gada 1.janvāra paaugstināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) maksātāja mēneša neapliekamo minimumu par desmit eiro. Tādējādi mēneša neapliekamais minimums varētu būt 85 eiro. Tāpat tika izteikts priekšlikums paaugstināt minimālo algu no 360 eiro līdz 380 eiro. Plānots, ka par šiem jautājumiem valdība vēl turpinās diskusijas, uzklausot arī sociālo partneru viedokļus.

Tāpat valdība vēl turpinās viedokļu apmaiņu par diferencētā neapliekamā minimuma ieviešanu no 2016.gada un progresīvā IIN likmju sistēmas ieviešanu no 2016.gada.

Līdz šim valdība jau vienojusies par to, ka arī 2016.gadā valsts budžeta pieļaujamajam deficīta līmenim ir jābūt 1% apmērā no IKP. Tas ir maksimāli pieļaujamais deficīts Latvijai, kas nodrošina atbilstību Eiropas Savienības fiskālās disciplīnas noteikumiem un publisko finanšu ilgtspēju.

Atbilstoši prognozēm Latvijas izaugsme 2015.gadā būs 2,1%, bet 2016.gadā - 3% no IKP. Savukārt 2017. un 2018.gadā Latvijas izaugsme paātrināsies līdz 3,6% gadā.

Nākamā ārkārtas valdības sēde par 2016.gada budžetu plānota 31.augustā.

Uz sarakstu