Ceturtdaļa iedzīvotāju domā, ka izglītības kvalitāte pasliktinājusies
Kopumā vērtējot izglītības kvalitāti Latvijā, salīdzinoši liels skaits aptaujāto atzīmējuši, ka tā pēdējo gadu laikā nav nedz uzlabojusies, nedz pasliktinājusies (40%).
Salīdzinot ar 2013.gadu, šogad aptaujātie retāk uzskatījuši gan, ka izglītības kvalitātē vērojama uzlabošanās (2013.gads: 20%; 2014.gads: 16%), gan, ka vērojama pasliktināšanās (2013.gads: 29%, 2014.gads: 26%). Tiesa, šogad respondenti biežāk nekā 2013.gadā nav spējuši sniegt konkrētu atbildi uz šo jautājumu (2013.gads: 12%; 2014.gads: 18%).
Vērtējot atsevišķu izglītības līmeņu kvalitāti piecu punktu skalā, iedzīvotāji visaugstāko vērtējumu snieguši augstākajai izglītībai (vidējais vērtējums – 3,52). Tikmēr kritiskāk vērtēta vispārizglītojošo skolu sniegtā izglītība (3,37) un arodskolu un profesionāli tehnisko skolu nodrošinātās izglītības kvalitāte (3,35). Salīdzinot ar 2013.gada rezultātiem šajā jautājumā, šogad būtiskas izmaiņas nav vērojamas augstākās izglītības un arodskolu un profesionāli tehnisko skolu nodrošinātās izglītības kvalitātes vērtējumā. Tajā pašā laikā strauji krities vispārizglītojošo skolu sniegtās izglītības kvalitātes vērtējums – ja 2013.gadā vidējais vērtējums bija 3,48, tad šogad – 3,37.
Biznesa augstskolas "Turība" valdes priekšsēdētājs Dr.ped. Aldis Baumanis atzīmē: "Iespējamais cēlonis pozitīvām pārmaiņām augstākās izglītības kvalitātes vērtējumā varētu būt meklējams asākā konkurencē starp augstskolām (gan valsts, gan privātajām). Augstākās izglītības tirgus Latvijā sašaurinās maksas studentu skaita samazinājuma dēļ. Pēdējā desmitgadē tas ir sarucis aptuveni divas reizes – no simt līdz piecdesmit tūkstošiem."
"DNB Latvijas barometrs" ir atzīts ikmēneša socioloģiskais pētījums, kurā tiek pētītas konkrētā brīža aktuālās norises sabiedrībai nozīmīgās jomās. Vienlaikus iedzīvotājiem ikreiz tiek uzdots pastāvīgo jautājumu kopums, kas mēnesi pa mēnesim atspoguļo sabiedrības vispārējā noskaņojuma izmaiņas.
Uz sarakstu
