5 teiksmas par Latvijas ezeros nogrimušām pilīm
Āraišu ezerpils – teiksma par nogrimušo pili
Stāsta, ka Āraišu ezerā esot nogrimusi skaista pils, un skaidrā laikā zem ūdens vēl visu varot redzēt. Pils paksī esot iecirsts cirvis, bet tas neesot parasts cirvis, jo nerūsot. Pils esot nogrimusi tur, kur tagad ezerā atrodas maza saliņa. Reiz arī Āraišu ezerpils, kas atradās virs ūdens, ir nogrimusi. Ezerpils pēc kāda naidnieka uzbrukuma tikusi nodedzināta un pēc tam pamesta. Tas, kas palicis pāri, laika gaitā nokļuva zem ūdens gan būves pamatu nosēšanās, gan ezera līmeņa celšanās dēļ.
Lubāna ezers noslīcina pilsētu
Tajā laikā, kad ezeriem vēl bijis ieradums pārcelties no vienas vietas uz otru, tajā vietā, kur tagad Lubānas ezers, bijusi liela, skaista pilsēta, kuras iedzīvotāji, grēcīgi dzīvodami, bijuši apkaitinājuši Dievu, kādēļ Dievs apņēmies izdeldēt pilsētu no zemes virsus ar visiem iedzīvotājiem. Vienā jaukā vasaras rītā divi sieviņas velējušās ārpus pilsētas upes malā un ieraudzījušas lielu, tumšu mākoni paceļamies, kas drīzi sasniedzis pilsētu un tā trokšņojis, it kā lubas kāds plēstu. Šo troksni dzirdēdamas, viena velētāja iesaukusies: "Nudien, māsiņ, tas jau vai pats Lubāns būs atnācis!"
Tajā pašā acumirklī mākonis nogāzies ar lielu troksni zemē, aprakdams savos viļņos visu pilsētu ar visiem iedzīvotājiem. Tikai abas velētājas, tādēļ ka devušas ezeram vārdu, palikušas dzīvas. Atnākušais ezers priekš tam bijis tur, kur tagad Rīga. Katru gadu no Lubānas ezera dodoties viens sūtnis uz Rīgu apjautāties, vai Rīga reiz būšot pilnīgi uzbūvēta, jo kad Rīgu beigšot celt, tad Lubānas ezers iešot atpakaļ uz savu pirmo vietu.
Teiksmām apvītais Burtnieka ezers
Burtnieka ezers Ziemeļvidzemē neapšaubāmi ir viens no noslēpumainākajiem Latvijas ezeriem, kā to parāda jau pats nosaukums; vietējie tic, ka Burtnieka ezerā nogrimusi senā pils, tā pati, ko Andrejs Pumpurs min eposā "Lāčplēsis". Kāda no teikām vēsta, ka reiz vecos laikos pie Burtnieku ezera bijusi valdnieka pils. Valdnieks ļaudis mocījis ar darbiem. Bet te piepeši Burtnieku pils nogrimusi ezerā. Dievs parādījās valdniekam un sacīja: kad saule noies vakaros un rītos uzleks, pa to laiku viņš varēs iziet no nogrimušās pils.
Kāds cits nostāsts ir par to, ka tagadējā Burtnieka vietā savulaik atradusies vesela pilsēta. Pār to reiz laidies melns mākonis, ko iedzīvotāji lūguši burvim aizburt prom, viņš atteicis: "Man burt nieks!" – un mākonis nokritis zemē. Tā radies ezera nosaukums Burtnieks (burt un nieks). Tas nogremdējis pilsētu, un nu krastos atrodamie akmeņu krāvumi uzskatāmi par kādreizējās pilsētas drupām.
Par Viļānu ezeru
Viļānos mežā ir tagad mazs ezeriņš. Agrāk tur ir bijusi pils. Kādu dienu pa ceļu garām pilij ir gājis jauneklis. Te uz sliekšņa parādījusies jauna sieviete ar bērnu rokās. Viņa uz jaunekli teikusi: "Uzmini manam bērnam vārdu! Ja uzminēsi pa trim reizēm, tad mēs un pils būsim glābti. Ja ne, tad viss pagalam." Jauneklis neuzminēja. Tad pils iegrima. Tagad tās vietā ir ezeriņš. Vēl šo baltu dienu katru rītu, kamēr saule nav uzlēkusi, var redzēt pils torņus.
Aklais ezers netālu no Jaunjelgavas
Stāsta, ka veļu laikā še spīdējusi spoža, maza uguntiņa. Tumšos vakaros uguntiņu varējis tālu redzēt. Uguntiņa maldinājusi ceļiniekus dumbrājā.
Priekš vairākiem simtiem gadu še atradies uzkalniņš. Uz uzkalniņa bijusi liela pils ar dārzu. Pilī dzīvojis ķēniņš ar savu skaisto meitu. Lai pilij neuzbruktu ienaidnieki, ķēniņš licis apkārt uzcelt augstu valni. Viņš salīdzis deviņus strādniekus. Strādnieki strādājuši deviņus mēnešus, līdz pabeiguši lielo darbu. Ķēniņš pieteicis nevienam neko neteikt par viņa pili. Strādnieki apsolījušies. Ķēniņš tomēr strādniekiem nav uzticējies un padarījis viņus aklus. Strādnieki pili nolādējuši Tūliņ pils nogrimusi ar visu dārzu. Tanī vietā palicis ļoti dziļš ezers. Ja kāds pils vārdu uzminēšot, tad tā uzcelšoties. Līdz šim nevienam nav vēl izdevies. Tā cēlies nosaukums Aklais ezers.
Uz sarakstu
