Ziņojums: Minoritātes Eiropā cieš no atstumšanas un ierobežotām iespējām
"Pozitīva izglītības, nodarbinātības un veselības aizsardzības situācija ir ievērojami atkarīga no cilvēka dzīvesvietas statusa. Mājokļa zaudēšana ir liels trieciens visievainojamākajai sabiedrības daļai, ieskaitot minoritātes un migrantus, un tā pasliktina šo cilvēku iespējas iekļauties sabiedrībā," norāda MRG direktors politikas un komunikācijas jautājumos Karls Soderbergs.
MRG ziņojumā "Pasaules minoritāšu un iedzimto tautu stāvoklis 2015" iekļauti īpašu gadījumu izpētes piemēri no Turcijas, Francijas, Krievijas, Bulgārijas, Francijas Grieķijas, kā arī pievērsta uzmanība Ukrainas situācijai.
Ziņojums brīdina par bēdīgo izmitināšanas situāciju, kas nomoka kopienas, kas ir bijušas spiestas pamest savu dzīvesvietu drošības apsvērumu dēļ.
Pagājušā gada laikā Ukrainas pilsētām ir bijis jāsniedz patvērums gandrīz 1,3 miljoniem cilvēku, ieskaitot tūkstošiem Krimas tatāru, kas bēg no austrumiem. Tā kā valstij nebija gatavas ārkārtas situāciju infrastruktūras, lai izmitinātu pārvietotos civiliedzīvotājus, viņu izvietošana notika improvizēti, turklāt dažādās pilsētās dažādi. Pārvietotie cilvēki pat tikuši izmitināti vecās sanatorijās un vasaras nometnēs, bieži tālu no pilsētu centriem, kas viņiem spētu piedāvāt darba iespējas.
Attiecībā uz Turciju izcelta kurdu kopiena, kas izjūt sekas no astoņdesmito un deviņdesmito gadu valdības veiktās mērķtiecīgās kurdu apdzīvoto rajonu iznīcināšanas, kas novedusi pie viena līdz trīs miljonu kurdu pārvietošanas.
Daudzi tika piespiesti pārcelties uz urbānajiem rajoniem vai devušies uz rietumu pilsētām, piemēram, Stambulu. Līdz pat šai dienai liela daļa šo cilvēku dzīvo nomaļās neoficiālās apmetnēs pilsētu perifērijā. Situācija nav būtiski labāka daudzās minoritāšu kopienās pilsētās, kur dažādu paaudžu cilvēki ir spiesti cīnīties par savām tiesībām un drošību, teikts ziņojumā.
Daudzos gadījumos Eiropas pilsētas padziļina minoritāšu un migrantu sociālo un politisko marginalizāciju, turklāt daudzas no šīm kopienām dzīvo nošķirtos rajonos.
Sociālā atšķirība ir acīmredzama pārtikušajos pilsētu centros, kā, piemēram, Francijas galvaspilsētā, kur atsevišķas etniskās grupas, piemēram, Āfrikas izcelsmes, ir koncentrējušās piepilsētās ar nabadzīgām izmitināšanas iespējām, plaši izplatītu bezdarbu un augstu noziedzības līmeni. Ziņojumā konstatēts, ka viņiem kļūst aizvien grūtāk atstāt nabadzīgās piepilsētas, kā arī pastāv trīs reizes lielāka iespēja, ka šo kopienu pārstāvji ievāksies visatpalikušākajos pilsētu rajonos.
Krievijā mājokļu izīrēšanas sludinājumi bieži tiek publicēti ar piebildi "tikai krieviem" vai "tikai slāviem", atstumjot migrantus no Kaukāza un Vidusāzijas valstīm.
Ziņojums arī pievērš uzmanību čigānu izmitināšanas situācijai tādās valstīs kā Bulgārija, Francija un Grieķija, kur viņu iespējas iegūt darbu un baudīt sabiedriskos pakalpojumus ir vājas, jo viņi parasti apmetas nabadzīgākajos rajonos, kuros pieejamie mājokļi bieži ir zem valsts vidējā līmeņa, turklāt pret viņiem tiek vērsta varas iestāžu segregācijas un izstumšanas politika.
"Valdībām ir jāveic apņēmīgi pasākumi un labāk jāizprot izaicinājumi, ar kuriem pilsētās saskaras minoritātes, kuru problēmas bieži paliek it kā neredzamas," uzsver Soderbergs. "Kamēr dažas pilsētas ir pielāgojušās dažādu izaicinājumu neitralizēšanai, minoritāšu problēmu risināšana tādā pašā apmērā ir vēl tikai jāiekļauj pilsētu attīstības politikā."
Ziņojuma autori arī secina, ka pilsētu rajonu attīstība var iedragāt minoritāšu kopienas pilsētās.
Budapeštas rajonā Jožefvarošā, kurā ir pilsētā vislielākā čigānu un migrantu koncentrācija, daudzdzīvokļu nami nojaukti, lai atbrīvotu teritoriju nekustamo īpašumu attīstītājiem, palielinot šo īpašumu cenas līdz pat visaugstākajām visā rajonā, tādējādi līdzšinējiem iedzīvotājiem, no kuriem daudzi ir čigāni, tās padarot pārāk augstas.
Neskatoties uz šiem izaicinājumiem, atvērtākas un labāk pārvaldītas pilsētas piedāvā augstākas politiskās līdzdalības iespējas, aktivitāti kopienu ietvaros un plašāku brīvību minoritāšu un migrantu kopienām. Ir pieredzēti dažādi pozitīvu izmaiņu piemēri, kas sasniegti, mobilizējot un aizstāvot šīs kopienas, radot ekonomisku izaugsmi, veicinot kultūras daudzveidību un pat vides aizsardzības uzlabošanos šajās pilsētās, teikts ziņojumā.
"Pareizos apstākļos minoritātes var sniegt savu ieguldījumu daudzos ļoti noderīgos veidos, vairojot izaugsmi un daudzveidību pilsētās. Lai tas notiktu, ir jāīsteno adekvāta politika un minoritāšu aizsardzība," piebilda Soderbergs.
Uz sarakstu
