Valdība akceptē VARAM ierosinājumu par 25 prioritāro vietu noteikšanu jūras piekrastē
VARAM valsts sekretārs Rinalds Muciņš sēdē skaidroja, ka šis plāns tapa sešus gadus un ir rezultāts ilgai sadarbībai starp valsti un pašvaldībām. Tā viens no mērķiem ir piesaistīt investīcijas vietās, kut tās sekmēs dabas un kultūras mantojuma saglabāšanu un attīstīšanu, skaidroja Muciņš. Tāpat viņš akcentēja, ka plāns sabalansē tūrisma attīstību.
VARAM ziņojumā par Valsts ilgtermiņa tematisko plānojumu Baltijas jūras piekrastes publiskās infrastruktūras attīstībai minēts, ka, ņemot vērā pagājušā gada laikā iegūto informāciju par dažādiem piekrastes joslas vietu parametriem, kā attīstāmās vietas ir jānosaka 60 un no tām 25 jāvirza kā prioritāri attīstāmās vietas.
Šāds vietu skaits izvēlēts, ņemot vērā pludmales apmeklētāju uzskaiti, antropogēnās slodzes ietekmes uz kāpu veģetāciju un esošās infrastruktūras novērtējumu. Lai noteiktu attīstāmās vietas, tika ņemti vērā vairāki kritēriji, piemēram, apmeklētāju piesaistes objekti, atrašanās pilsētā, ciemā, dabas un kultūras mantojuma vērtību koncentrācija, kā arī līdz šim veiktie ieguldījumi un pašvaldību ieceres.
Kā prioritāri attīstāmās vietas ir noteiktas Papes centrs, Bernāti, Liepājas centrs ar pilsētas dienviddaļu piekrastē, Šķēdes piekraste, Pāvilostas centrālā daļa, Jūrkalnes centrs un Muižupītes pludmale, Užavas piekraste, Cirstenes piekraste, Ventspils piejūras parks, Miķeļtornis, Mazirbe, Kolkas ciems un Kolkasrags, Roja, Mērsrags, jūras piekraste, iekļaujot Apšuciemu, Klapkalnciemu un Ragaciemu, Ķemeri un Jaunķemeri. Tāpat prioritāte ir piešķirta Jūrmalas (Lielupes) ostai, Mangaļsalai, Carnikavai, Lilastei, Saulkrastu centram, Vārzas piekrastei, Tūjai, Salacgrīvas centram un Ainažu vēsturiskajam centram.
Attīstot visas 60 ieteiktās vietas, pašvaldībām un citām iesaistītajām pusēm būs jāņem vērā vairāki nosacījumi. Piemēram, gadījumos, kad aktivitātes rada draudus aizsargājamiem biotopiem un īpaši aizsargājamo augu un dzīvnieku sugu dzīvotņu pastāvēšanai, ir jāveic detalizētāka aktivitāšu teritorijas izpēte un jāizvērtē alternatīvas. Nosakot aktivitāšu ieviešanas secību, prioritāri būtu īstenojamas dabas un kultūras mantojuma attīstībai nozīmīgas aktivitātes un aktivitātes, kas risina piekļuves nodrošināšanu pludmalei, autonovietņu jautājumu, atkritumu savākšanu un tualešu nodrošinājumu.
Plānojuma autori ir izvērtējuši arī lokālās piekļuves iespējas attīstāmajās vietās, secinot, ka apgrūtināta piekļuve ir 25 vietās, kur pārvietošanās iespējas pat ar pilnpiedziņas transportu ir ierobežotas, daļā vietu laiva līdz ūdenim ir jānes vairāk nekā 40 metrus vai lejā no stāvkrasta.
Ekspertu ieskatā lokālā piekļuve jāuzlabo 15 attīstāmajās vietās - Papē, Šķēdē, Akmeņragā, Jūrkalnē, Užavā, Miķeļtornī, Kolkā, Bigauņciemā, Mangaļsalā, Garciemā, Carnikavā, Lilastē, Tūjā, Salacgrīvā un Ainažos. Uzlabojumi ir vēlami 23 attīstāmo vietu punktos. Tie ir Nida, Jūrmalciems, Bernāti, Labrags, Ošvalki, Lielirbe, Uši, Aizklāņi, Melnsils, Valgalciems, Upesgrīva, Bērzciems, Ķesterciems, Plieņciems, Piekraste, iekļaujot Apšuciemu, Klapkalnciemu - Ragaciemu (Apšuciems un Klapkalnciems), Daugavgrīva, Kalngale, Garupe, Gauja, Saulkrasti, Salacgrīvas novada dienvidu daļas piekraste, piekraste no Svētupes līdz Vitrupei.
Savukārt nepietiekams cilvēku drošības un glābšanas nodrošinājums ir vismaz 22 attīstāmajās vietās. Šajās attīstāmajās vietās jāveic preventīvi pasākumi, kas brīdinātu cilvēkus par operatīvo dienestu ierobežotajām iespējām palīdzēt, un jāuzlabo operatīvo dienestu iespējas nokļūt līdz attīstāmās vietas pludmalei vai jūras krastam laicīgi.
Veicinot ieteikto 60 vietu attīstību, plānojuma autori rosina izmantot valsts un pašvaldību budžeta līdzekļus, kapitālsabiedrību finansējumu, Eiropas Savienības fondu līdzekļus un citus ārvalstu finanšu palīdzības instrumentus.
Plāns paredz jūras piekrastē attīstīt autonovietņu tīklu, labiekārtot peldvietas, veicinot to iekļaušanu Zilā karoga peldvietu tīklā, uzlabot piebrauktuves operatīvo dienestu vajadzībām, izveidot jaunus vai pilnveidot esošos tūrisma un rekreācijas pakalpojumus. Tāpat pie valsts autoceļiem paredzēts izvietot informatīvās norāžu zīmes par pludmalēm, apskates objektiem un pakalpojumiem.
Kontekstā ar ostu un lidostu attīstību ir ieteikts pilnveidot mazo ostu un jahtu piestātņu tīklu, izstrādāt tām mārketinga plānu, kā arī attīstīt Liepājas un Ventspils lidostas. Uzlabojumi nepieciešami arī ceļu tīklam un dzelzceļa savienojumiem, kā arī velotūrisma tīklam.
Dokumentā arī ieteikts veidot kopīgus tūrisma piedāvājumus visu trīs Baltijas valstu jūras piekrastēm, reizi divos gados organizēt piekrastes konferenci, lai apspriestu piekrastes attīstībai aktuālos jautājumus, kā arī attīstīt un popularizēt konferenču tūrismu piekrastē.
Pilnvērtīgai un kompleksai publiskās infrastruktūras attīstībai attīstāmajās vietās kopumā nepieciešams piesaistīt līdz 132,39 miljoniem eiro lielu finansējumu.
Ieguldījumi attīstāmajām vietām nepieciešami arī savienojumu uzlabošanai ar iekšzemi un savā starpā. Piemēram, attīstāmās vietas sasniedzamībai, uzlabojot vietējās nozīmes pievadceļus, indikatīvais finansējums noteikts 6,34 miljonu eiro apmērā, valsts nozīmes autoceļu savienojumiem starp vietām būtu nepieciešami 10,40 miljoni eiro. Savukārt "Eirovelo 13" maršruta marķēšanai un veloceļa infrastruktūras izbūvei nepieciešamais finansējums tiek lēsts 46,53 miljoni eiro. Kopumā autoceļu un "Eirovelo 13" attīstībai indikatīvais finansējums ir 63,27 miljonu eiro apmērā, un tā avoti ir gan valsts, gan pašvaldību budžeti, ārvalstu finanšu instrumenti, piemēram, Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonds, Eiropas teritoriālās sadarbības programmas.
Uz sarakstu
