Talsu piensaimnieks: panākumu pamatā ir godīgs darbs
Uzņēmums ar ilggadēju pagātni, kas stiepjas jau kopš 1922.gada, un daudzsološu nākotni, kas sola jaunas paplašināšanās iespējas. Ar godalgām novērtēta produkcija un tik tikko Zemkopības ministrijas rīkotajā konkursā ''Sējējs 2015'' iegūta veicināšanas balva. A/S ''Talsu piensaimnieks'' valdes priekšsēdētājs Dainis Norenbergs par dzīvi nesūdzas. Tieši otrādi, ir optimists un tic: ja šodien nebūs labi, tad rīt noteikti būs.
Pilsētas informācijas portāls Talsi24.lv publicē Initas Fedko veidoto interviju ar A/S "Talsu piensaimnieks" valdes priekšsēdētāju Daini Norenbergu.
* A/S "Talsu piensaimnieks" piedalās dažādos konkursos, pēdējais no tiem ir "Sējējs 2015". Tāpat esat pārstāvēti Latvijas un starptautiskā līmeņa izstādēs. Kāpēc tas vajadzīgs?
Lai dzīve būtu interesantāka! Tādā veidā no malas saņemam vērtējumu, jo ikdienā pie šī darba esam tā pieraduši, ka nepieciešams skats no malas. Panākumi pierāda, ka A/S "Talsu piensaimnieks" ir labs un uz attīstību vērsts uzņēmums. Aizvadītajā gadā tikām atzīti par uzņēmumu ar straujāko izrāvienu.
Konkursā "Sējējs 2015" paši nepieteicāmies, mūs izvirzīja. Lai arī neraujos pēc tā, tomēr jebkuram cilvēkam patīk, ka viņu pamana. Lai gan man kā kurzemniekam tas reizēm sagādā diskomfortu.
Šo gadu laikā iegūto medaļu ir ļoti daudz, un tas ir redzams novērtējums mūsu darbam. Šogad apritēja 30 gadi, kopš šeit strādāju – puse no dzīves pavadīta piena rūpniecībā.
* Kas ir uzņēmuma panākumu pamatā?
Godīgs darbs, bez krāpšanās un mānīšanās. Ar krāpšanos un mānīšanos rezultātu var panākt tikai uz īsu brīdi, tas ir ļoti tuvredzīgi. Ilgtermiņa pamatā ir godīga attieksme pašam pret sevi, cieņa citam pret citu un godprātīgs darbs ar klientiem, tajā skaitā arī ar piena ražotājiem.
Laba reputācija uzņēmumam ir ļoti vajadzīga, tā palīdz veidot arī produkcijas atpazīstamību. Lai šobrīd ieietu kādā tirgū – gan Latvijas, gan ārpus tās – jāiegulda daudz līdzekļu un darba, jo cilvēki ar laiku pierod pie noteiktiem zīmoliem. Mēs esam diezgan atpazīstami, bet, iedomājieties, strādājam kopš 1922.gada!
* Sarežģījumus Krievijas tirgū joprojām izjūtat?
Tie ir joprojām, bet tīri labi dzīvojam arī bez šīs eksporta tirgus daļas. Pārējie eksporta tirgi – Anglija, Īrija, Polija – ir atvērti. Protams, uz Krieviju eksportējām salīdzinoši lielu produkcijas daļu, bet dzīve jau ar to neapstājas. Pat ja Krievijas tirgus tagad kļūtu pieejams, diez vai eksports atjaunotos, jo rubļa vērtība ir ļoti zema. Jāgaida, kā situācija atrisināsies. Absurdi, ja viens eksporta tirgus uzņēmumam aizņem, piemēram, 80% no kopējā apjoma. Tas ir ļoti bīstami.
Jaunus eksporta tirgus neesam apguvuši, bet vairāk piestrādājam pie esošo attīstīšanas, veidojot produktu un uzņēmuma atpazīstamību. Ir daudz vietu arī Latvijā, kas ir jāapgūst, piemēram, Latgale, Vidzeme, kur mums jau ir tirdzniecības punkti, bet jāstrādā vēl vairāk un labāk.
Rezultāts ir atkarīgs no labiem speciālistiem, kas ar gadiem sevi pilnveido un attīsta. Mums viņi ir, tādēļ ir zema kadru mainība. Uzņēmumā nodarbinām vidēji 100 darbinieku.
Strādājat sociāli atbildīgi, ja spējat ilgstoši noturēt darbiniekus.Citādi nevar. Maksājam lielus nodokļus arī valstij. Ja ikviens vidēja lieluma uzņēmums valstī ieguldītu tādus līdzekļus, tad skolotājiem varētu nodrošināt labas algas un pensionāriem – cienīgas pensijas. Ieguldām daudz līdzekļu arī vides sakārtošanā, man patīk skaista apkārtne.
* Ražojat arī bioloģisko produkciju. Mūsdienās šādi produkti kļūst aizvien pieprasītāki, bet vai reizēm bioloģiskā produkcija nav tikai uz etiķetēm rakstīta?
Vai prāts! Lai ražotu bioloģiskos produktus, jāiegūst attiecīgs sertifikāts, kas regulāri jāatjauno. Viss ir sakārtots atbilstoši prasībām. Bioloģiskās produkcijas ražošana sākas jau ar zemnieku. A/S "Talsu piensaimnieks" iepērk bioloģisko izejvielu, ko pārstrādājam un piedāvājam cilvēkiem. Šos produktus gan neeksportējam, jo nav tik liela apjoma, tomēr uz to virzāmies, jo cilvēki aizvien vairāk uzturā vēlas lietot dabiskus produktus.
Manuprāt, latviešu tautai ir nākotne, ja vien pasaulē nenotiks kādas briesmīgas katastrofas. Latvietis ir ļoti apzinīgs – ja kaut ko dara, tad izdara to līdz pēdējam. Ir, protams, arī slaisti, bet tos cilvēkus ir sabojājis padomju laiks. Tad tika nonivelēts darba tikums. Latvieši vienmēr bijuši strādīgi, mūsu pamatā allaž bijusi lauksaimniecība, jo Latvijā nav ne zelta, ne akmeņogļu, ne gāzes. Zaļie meži un lauksaimniecība – ar to arī Latvijā ir jānodarbojas.
* Vai bez Eiropas Savienības atbalsta mums būtu tāda līmeņa lauksaimniecība?
Nebūtu, tādēļ nevaru piekrist Eiropas Savienības noliedzējiem. Pats arī nodarbojos ar graudkopību, tā ir kā atpūta no piena pārstrādes uzņēmuma vadīšanas. Tiešie Eiropas Savienības maksājumi zemniekiem – jā, tie nav lieli, bet tas ir milzīgs atbalsts. Ir iespējams apgūt struktūrfondu līdzekļus, daļu no finansējuma projektu realizācijai iegūstot no Eiropas Savienības. Kur vēl tāda iespēja? Arī infrastruktūru varam atjaunot ar Eiropas Savienības atbalstu. Protams, Eiropas Savienībā ir arī savas nebūšanas, jo jāievēro noteiktas procedūras.
Zemnieks, piemēram, vienmēr apgalvos, ka klājas slikti – tā iegājies no laika gala. Ja būs kluss kā jēriņš, tad neko arī nesasniegs. Esmu pateicīgs, ka esam Eiropas Savienībā. Tas nav tikai materiālais ieguvums, šī savienība garantē arī drošību, lai mēs, mazā tauta, varētu šeit dzīvot bez apdraudējuma no citām valstīm. Arī A/S "Talsu piensaimnieks" ir apguvis Eiropas Savienības līdzekļus, uz tā veidojās mūsu ražotnes pamats.
* Aizvadītajā gadā atvērāt jaunu trauku mazgāšanas cehu. Plānojat paplašināties vēl?
Lai to atvērtu, bija jāizpilda daudz prasību, bet lai tās izpildītu, jāiegulda daudz zināšanu un līdzekļu. Nojaucām iepriekšējo ēku un atjaunojām to iepriekšējā izskatā. Trauku mazgāšanas cehā uzstādījām modernas iekārtas, jo ir svarīgi domāt par cilvēkiem, kas pie mums strādā.
Plānojam paplašināt arī ražotni – viss lēnām virzās uz priekšu. Ar pašvaldības pretimnākšanu izdevās samainīt zemesgabalus uzņēmuma attīstīšanai. Teritoriju iežogojām, kā to nosaka likumdošana, sakopām, izvedot gandrīz 80 tonnu sadzīves atkritumu. Bijām sākuši izstrādāt skiču projektu, bet tad uz Krieviju tika apturēts eksports. Laikus apstājāmies, jo nevar dzīvot bez centa makā. Tas ir jāpietur, lai pārdzīvotu grūtākus laikus.
Cik mēs būsim spēcīgi, tik spēcīgi būs arī zemnieki, un otrādi. Šis ir smags, bet ļoti labs bizness. Esam saglabājuši stabilus maksājumus zemniekiem, tomēr arī viņiem jādomā, kā samazināt pašizmaksu, lai attīstītos.
Piena ir ļoti daudz, jo šogad tika atceltas noteiktās kvotas. Esmu arī Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības valdes loceklis, zinu, ka Latvijā katru dienu ir liekas 600 tonnas piena. A/S "Talsu piensaimnieks" piena apjoms, salīdzinot ar pagājušā gada pirmo pusgadu, pieaudzis par 10%. Vidēji mēnesī pārstrādājam 85 tonnas piena. Gatavojamies iegādāties papildu autocisternas tā ātrākai un ērtākai savākšanai.
Pienu iepērkam no Ventspils, Kuldīgas, Liepājas, Saldus, Tukuma novada. Pienā varētu noslīkt, ja to gribētu, bet jātiek galā ar esošo apjomu.
* Cik veiksmīgs uzņēmumam ir šis gads?
Esošo cenu dēļ apgrozījums nebūs tik augsts kā pagājušajā gadā. Pērn tas bija 10 miljonu eiro apmērā, bet šogad tas būs tuvu tam.
* Uzņēmuma atvērtā konditoreja ir attaisnojusies?
Konditorejas atvēršana bija dulla ideja, jo nevienam piena pārstrādes uzņēmumam līdzās nav šādas mini ražotnes. Esam vienīgais piena pārstrādes uzņēmums Latvijā, kas līdztekus ražo konditorejas produktus. Ir jau teiciens, ka dullie valda pār pasauli, tāpēc izdomājām pamēģināt. Reizēm cilvēki apvainojas, ka nespējam pieņemt visus pasūtījumus, tomēr arī mūsu iespējas tos izpildīt ir ierobežotas. Nelielais mikro biznesiņš ir izdevies necerēti labi.
* Vai nedomājat arī pilsētas centrā atvērt kādu veikaliņu?
Lai paliek! Dzīve rādīs, un nesteigsimies notikumiem pa priekšu.
* Kāds jums šajos gados ir bijis lielākais izaicinājums uzņēmējdarbībā?
Krīzes laiks lika sarosīties. Savilkām grožus un strādājām saspringtā stāvoklī. Pētījām, kas notiek iekšējā un ārējā tirgū, bija grūti ko prognozēt. Tagad tirgus ir stabilizējies. Piemēram, piena iepirkumu cenas ir stabilas, tās neaug, bet arī nepazeminās. Iesākumā nezinājām, kā pārvarēsim aizliegumu eksportēt uz Krieviju. Tagad daudzi ir apsēsti ar Ķīnas tirgus iekarošanu, bet šajā valstī piena produktus nemaz tā nelieto. Vispirms nāktos pie šiem produktiem Ķīnu pieradināt, kas nebūtu tik viegli izdarāms.
* Kas šobrīd apgrūtina uzņēmējdarbību?
Nodokļu politika, par ko runājam jau daudz gadu. Pārtikas produktiem būtu nepieciešams piemērot pazemināto pievienoto vērtības nodokļu likmi, tad cilvēki varētu to vairāk iegādāties. Tomēr, ja nebūs labi šodien, tad būs rīt. Esmu optimists.
Uz sarakstu