SM sola deputātus detalizētāk par "Rail Baltica" projektu informēt septembra beigās
Deputāti interesējās, vai vasaras sezonā nevarētu "Rail Baltica" trasē Latvijā kā papildu iezīmēt pieturu Vidzemes piekrastē, lai veicinātu reģiona attīstību. Kā skaidroja pilnsabiedrības "RB Latvija" eksperti, pieturas nevar būt tuvāk par 150 kilometriem, jo tad šāds dzelzceļš nekvalificējas kā ātrvilciens. Savukārt skaidrojot militāro nozīmi, eksperti atzina, ka trase apliec Ādažu poligonu, kā arī atzina, ka pa dzelzceļa līniju var pārvietot "lielas kravas masas".
Atbildot par iecerēto Salaspils multimodālo termināli, eksperti norādīja, ka tā izbūve ir iekļauta "Rail Baltica" projektā un patlaban tiek pētīts, kādas kravu plūsmas, vērtējot gan globālo, gan reģionālo līmeni, varētu tikt apkalpotas šajā terminālī. Tāpat tika pieļauts, ka terminālis varētu sākt funkcionēt pat ātrāk nekā pati dzelzceļa līnija.
"RB Latvija" pārstāvji arī norādīja, ka jaunā līnija nebūšot konkurents esošajai dzelzceļa līnijai un abas dzelzceļa sistēmas pastāvēšot paralēli.
Opozīcijas deputāts Ivars Zariņš ("Saskaņa") skeptiski vērtēja līdzšinējos aprēķinus par projekta ekonomisko izdevīgumu, jo tie veikti, izmantojot neaktuālus datus, kā arī Eiropas Savienības (ES) iespējamo līdzfinansējumu 85% apjomā. Viņš ironizēja, ka valsts izaugsmes ass, realizējot šo projektu, varētu būt ielikta nepareizā virzienā. Viņš arī bija skeptisks par ideju, izmantojot jauno infrastruktūru, nodrošināt vietējos pārvadājumus pa dzelzceļu, jo līdzšinējie vilcienu iepirkumi par neko labu neliecinot.
Nozares eksperts Tālis Linkaits savukārt norādīja, ka šī projekta mērķis ir panākt, lai infrastruktūras attīstība Baltijas valstīs ir tādā pat līmenī kā Skandināvijā, tādējādi uzlabojot transporta savienojumus. Būtisks šajā aspektā ir lidostas un dzelzceļa savienojums. Pat pie tādas nelielas lidostas kā Gdaņska būvējot dzelzceļa līniju. Eksperti un deputāti arī atzina, ka būtiski palielinās Somijas interese par "Rail Baltica", un nākotnē plānots būvēt tuneli no Helsinkiem uz Tallinu, jo, mainoties kuģošanas nosacījumiem, sadārdzinās kuģošanas izmaksas. "Rail Baltica" varētu būt labs risinājums Skandināvijas savienojumam ar Centrāleiropu un Balkānu valstīm.
Līdz šā gada rudenim turpināsies projekta izpētes darbi: lokālplānojumu izstrāde pašvaldībās, tiks veidoti tehniskie risinājumi un veikts ietekmes uz vidi novērtējums, lai septembrī līdz oktobrī kopā ar ietekmes uz vidi (IVN) ziņojumu sabiedrībai parādītu lokālplānojumu projektus un tos apspriestu tajās pašvaldībās, kuras skar "Rail Baltica" trase.
"Rail Baltica" ir dzelzceļa transporta projekts. Tā mērķis ir integrēt Baltijas valstis Eiropas dzelzceļu tīklā, izbūvējot jaunu 1435 milimetru jeb Eiropas standarta platuma dzelzceļa līniju Baltijas valstīs. Ar ātru un videi draudzīgu dzelzceļa transporta satiksmi tas savienos metropoles - Tallinu, Rīgu, Kauņu, Varšavu un Berlīni. 2025.gadā paredzēts atklāt "Rail Baltica" savienojumu Tallina-Rīga-Kauņa, bet 2030.gadā - savienojumu ar Varšavu. Kopējās "Rail Baltica" projekta izmaksas paredzētas 3,7 miljardi eiro, projekta izmaksas Latvijā pēc iepriekšējās izpētes paredzētas 1,3 miljardu eiro apmērā. Plānots ES līdzfinansējums līdz 85%.
Uz sarakstu
