Reirs: Minimālās algas palielināšanas rezultātā pieaugs arī sociālās iemaksas
Kā aģentūru LETA informēja Reira preses sekretāre Aija Bukova-Žideļūna, informatīvais ziņojums par priekšlikumiem minimālai mēneša darba algai tiks skatīts tuvākajā Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdē. Ziņojumā sniegti priekšlikumi par minimālās mēneša darba algas paaugstināšanu no 370 eiro līdz 407 eiro, sākot ar 2017.gada 1.janvāri.
Reirs uzsver, ka "mūsu prioritāte ir nevienlīdzības mazināšana, un minimālās algas palielināšana ir būtisks atbalsts tieši zemo algu saņēmējiem, jo īpaši reģionos". Tajā pašā laikā ministram nav šaubu, ka minimālās mēneša darba algas ietekme jāvērtē saistībā gan ar nodokļiem, gan pabalstiem. Turpinot paaugstināt minimālo algu, palielināsies arī sociālās iemaksas, līdz ar to arī iespēja pārskatīt sociālā atbalsta iespējas turpmāk.
Nodarbinātības valsts aģentūra ir veikusi padziļinātu ilgstošo bezdarbnieku individuālu atbalstu, identificējot šķēršļus iesaistei darba tirgū. Kā viens no iemesliem, kādēļ cilvēki atsakās no darba piedāvājumiem, ir norādīta nepietiekamā minimālā darba alga, piemēram, lai kompensētu transporta izmaksas un citas izmaksas, kas saistītas ar nokļūšanu, līdz darba vietai. Īpaši reģionos ir gadījumi, kad bezdarbnieki līdz ar to atsakās no minimālās algas darba piedāvājumiem. Tāpat minimālās algas paaugstināšana mazinās to darba devēju skaitu, kas veic ""aplokšņu algu" maksājumus". Tādējādi būs līdzvērtīga izmaksu konkurence starp godprātīgiem darba devējiem un tiem, kuri veic "aplokšņu algu" maksājumus.
Šobrīd minimālās mēneša darba algas apmērs normāla darba laikā ir 370 eiro. Labklājības ministrija (LM) uzskata, ka minimālo mēneša darba algu 2017.gadā ir iespējams paaugstināt līdz 407 eiro. Vērā ņemta citu Eiropas Savienības valstu labā prakse minimālās mēneša darba algas noteikšanā par nenoapaļotu veselu skaitļu priekšrocībām, tādējādi darba devēji tiks motivēti maksāt lielāku summu, kas noapaļota līdz veselam desmitam, ne tikai minimālās mēneša darba algas apmēru, uzskata LM.
Jau ziņots, ka finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) neatbalsta strauju minimālās algas palielināšanu.
"Būtisku minimālās algas celšanu neatbalstu, jo jau patlaban produktivitāte aug lēnāk nekā atalgojums. Kad tiek celta minimālā alga, redzam, ka uzreiz pieaug nepilnu laiku strādājošo skaits, īpaši lauku reģionos. Uzņēmēji nespēj samaksāt šo algas pieaugumu un kļūst radoši - vai nu daļu algas izmaksā aploksnēs vai arī darbiniekus noformē uz nepilnu darba laiku," Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" sacīja Reizniece-Ozola.
Viņa piebilda, ka LM ierosinājums celt minimālo algu par 37 eiro ir uzskatāms par strauju pieaugumu un tas nav atbalstāms.
"Ja vispār runājam par minimālās algas celšanu, tad ne vairāk kā par 10 eiro," sacīja Reizniece-Ozola.
Uz sarakstu
