Publiskais finansējums varētu sekmēt apjomīgas investīcijas energoefektivitātē
"Jau tagad energoefektivitātes finansēšanai Latvijā ir pieejami vairāk nekā 370 miljonu eiro publiskā finansējuma," sacīja Ekonomikas ministrijas Atjaunojamo energoresursu un energoefektivitātes departamenta direktors Dzintars Kauliņš.
"Ar atbilstošiem normatīvajiem aktiem un izpratnes veicināšanu par šo jomu mēs varam turpināt attīstīt energoefektivitātes un klimata jomas pasākumus, kas labvēlīgi ietekmē gan uzņēmējdarbību, gan cilvēkus," atzīst Kauliņš.
Konferenci par finansējumu ilgtspējīgai enerģētikai, kas notika Rīgā, organizēja Eiropas Komisija un Latvijas Ekonomikas ministrija, tajā piedalījās augsta līmeņa pārstāvji no Eiropas Investīciju bankas, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas, Lietuvas Ekonomikas ministrijas, kā arī reģiona energoefektivitātes pasākumu attīstītāji un finansētāji.
Igaunija no 2014.līdz 2020.gadam ilgtspējīgos enerģētikas risinājumus (energoefektivitātē un atjaunojamo resursu izmantošanā) plāno ieguldīt 458,5 miljonus eiro. Lielākā daļa resursu tiks novirzīti daudzdzīvokļu ēku renovācijai, centralizētās siltumapgādes uzlabošanai un efektīvākai resursu izmantošanai rūpniecībā.
Lietuvā energoefektivitātes fondam, kas dibināts 2015.gadā, ir pieejami apmēram 80 miljoni eiro, tie tiks izlietoti galvenokārt centrālās valdības ēku un ielu apgaismojuma modernizācijas projektiem.
Būtiska loma daudzdzīvokļu ēku energoefektīvā renovēšana ir "KredEx" (Igaunija) – Eiropā inovatīvai finansēšanas platformai, kas apvieno publiskos un komerciālos resursus. "KredEx" mērķis ir palielinātu komercbanku sektora uzticību investīciju veikšanai energoefektīvā māju atjaunošanā, tādējādi samazinot procentu likmes.
"Svarīgākie aspekti ir standartizācija un mērogi. Ja tos ņem vērā, tad tirgū balstīti energoefektivitātes risinājumi būs dzīvotspējīgi un, iespējams, ar laiku ēku renovācijai subsīdijas vairs nebūs nepieciešamas," uzskata finanšu piesaistes fonda LABEEF (Latvian Baltic Energy Efficiency Facility) pārstāvis Harijs Švarcs.
Konferencē notikušajās diskusijās tika analizēts, kā precīzāk fokusēt finanšu instrumentus, lai tiktu izpildītas finansētāju prasības un ņemta vērā realitāte ēku sektorā, piemēram, jautājumos par īrnieku motivāciju un nepieciešamo renovāciju apjomu.
"Baltijas valstīs strādājam 20 gadus, tādēļ lieliski redzam, kā reģionā pilnveidojas sadarbība starp valstīm un valsts struktūrām un privātajiem uzņēmējiem. Tas ir precīzs signāls, kas ļauj attīstīt liela apjoma investīciju programmas un finansēšanas shēmas," atzīst Enerģijas konsultāciju tīkla pārstāvis (Energy Consulting Network) Nilss Daugārds.
Pēc Eiropas Komisijas (EK) aplēsēm, lai līdz 2020.gadam izpildītu ES izvirzītos energoefektivitātes mērķus, ik gadu ir nepieciešami apmēram 60 – 100 miljoni eiro. ES ir palielinājusi pieejamo finansējumu energoefektivitātes palielināšanai, taču ir nepieciešams veicināt privātās investīcijas, mērķtiecīgu struktūrfondu līdzekļu izmantošanu, izstrādājot spēcīgus investīciju risinājumus un atbalstu projektu attīstītāju aktivitātēm.
EK Energoefektivitātes nodaļas vadītājs Pols Hadsons konferencē uzsvēra energoefektivitātes nozīmi ES klimata un enerģētikas mērķu izpildē. Tādēļ turpmākajos gados ir nepieciešama aktīvāka rīcība, renovāciju procesos iesaistot aizvien vairāk ēku. Hadsons uzsvēra, ka EK novembra beigās plāno publiskot svarīgu enerģētiskās politikas paketi, kurā tiks ietvertas arī izmaiņas Energoefektivitātes direktīvā. Hadsons arī atzinīgi novērtēja Rīgā notiekošo konferenci, kas ir pirmā no ilgtspējīgas enerģijas investīcijām veltītiem pasākumiem, kuri tuvākajos trīs gados notiks visā Eiropā.
Enerģētikas savienības (Energy Union) stratēģija paredz energoefektivitāti kā vienu no piecām pamatdimensijām un dalībvalstīm pašām ir tiesības izvēlēties atbilstošus enerģijas avotus. Arī ambiciozā Parīzes klimata vienošanās uzsver energoefektivitātes svarīgumu. Ieguldījumi energoefektivitātē ir viens no finansiāli efektīvākajiem ceļiem, kas atbalsta pāreju uz zemu oglekļa emisiju ekonomiku. Tā ne tikai pārvērš ES klimata mērķus par klimata plānu, bet arī sniedz vairākus būtiskus ieguvumus Eiropas iedzīvotājiem un uzņēmumiem vides, veselības, apgādes drošības jomās, samazina enerģijas rēķinus, rada darba vietas un ilgtspējīgu izaugsmi.
Lai sasniegtu energoefektivitātes potenciālu, nepietiks ar publiskajiem līdzekļiem. Privātā finansējuma piesaistei ir būtiska loma. Šajā kontekstā enerģētikas politikai vajadzētu radīt labvēlīgākus nosacījumus investīcijām, veicināt pieprasījumu pēc energoefektivitātes pakalpojumiem un padarīt ieguldījumus energoefektivitātē vieglāk pieejamus patērētājiem.
Uz sarakstu
