Prognozē jūtamu izaugsmi nedzīvojamo ēku būvniecības nozarē
Ekonomists norādīja, ka patlaban investīciju aktivitāte joprojām ir zema, taču tas skaidrojams ar Kipras krīzi 2013.gada sākumā, kas nekustamā īpašuma vidē radīja viļņošanos. Tāpat līdz gada vidum joprojām nebija zināms, vai līdz 2014.gada 1.janvārim tiks ieviests eiro.
"Galvenais faktors ir Eiropas Savienības fondu cikls – 2013.gadā beidzās iepriekšējais septiņgades plānošanas periods, tomēr vēl divus gadus šī nauda mums ir pieejama un apgūstama. Līdz ar to 2014. un 2015.gadā neapgūtie līdzekļi vēl var tikt apgūti, un vienlaikus 2015.gadā sāksies jaunais plānošanas periods. Tādējādi 2014. un 2015.gadā ES finansējums sasniegs virsotni. Līdz ar to investīciju kāpumam jābūt straujākam un būvniecības nozares daļai, kas nodarbojas ar inženierkomunikāciju un nedzīvojamo ēku būvniecību, vajadzētu sajust šo grūdienu," skaidroja Kasjanovs.
Publiskais finansējums – valsts budžets un ES fondi – līdz šim uzturējuši vienmērīgu kāpumu nedzīvojamo ēku un inženierbūvju sektorā, un sagaidāms, ka arī 2014. un 2015.gadā šajā nozarē varētu būt 5-7% pieaugums, taču 2016.gadā iespējams neliels kritums.
Runājot par būvniecību un nekustamo īpašumu makroekonomikā, jāpievērš uzmanība ne tik daudz iekšzemes kopprodukta (IKP), cik investīciju videi un dinamikai. Viena no indikācijām ir Eiropas Komisijas veiktā rūpnieku aptauja. Viens no jautājumiem ir par ražošanas jaudu noslodzi, kas parāda, cik no rūpnieku rīcībā esošām jaudām ir nodarbināta. Latvijā šis rādītājs ir atgriezies pie 70%, kas ir ilgtermiņa līdzsvara rādītājs un nozīmē, ka kopējo izlaidi iespējams kāpināt, tikai investējot jaunās jaudās. "Tā ir viena no indikācijām, ka tālākai attīstībai rūpniecībā ir nepieciešamas investīcijas," norādīja ekonomists.
Atbildot uz jautājumu, kas ir galvenais ierobežojošais faktors turpmākajai attīstībai, arvien biežāk rūpnieki saka, ka tādu faktiski nav, un arī tas varētu liecināt, ka drīzumā sagaidāms investīciju kāpums un attiecīgi būvniecības un nekustamā īpašuma nozares aktivitātes pieaugums.
Būvniecības aktivitāti ietekmēs arī pārmaiņas transporta sektorā. Baltijas reģionā kopumā ostās kravu plūsma nav pieaugusi, taču redzams, ka 2013.gadā Krievijas osta ziemeļos, Ustjluga, ir būtiski audzējusi muskuļus, kamēr Baltijas valstu ostas – Klaipēda, Tallina, Ventspils, Rīga – ir zaudējušas daļu sava apjoma. "Tas skaidrojams ar Krievijas realizēto politiku, ko vieni sauc par protekcionismu, citi – par konkurētspējas pieaugumu. Ir veikti lieli ieguldījumi Krievijas ziemeļu ostās un daļu no "mūsu" preču plūsmas šīs ostas ir pārņēmušas," skaidroja Kasjanovs.
Tas nozīmē, ka, visticamāk, vidējā termiņā Latvijas ostām būs jāmeklē jauni preču veidi un kategorijas, ko apstrādāt. Iespējams, tie vairs nebūs naftas produkti un ogles, bet mazākas, specializētākas preču plūsmas, piemēram, saldētās kravas vai konteineru kravas.
Attiecīgi, visticamāk, šajā segmentā nākamajos divos trīs gados gaidāms investīciju pieaugums, augs pieprasījums pēc noliktavu telpām, gan speciāla režīma noliktavām u.tml.
Krievijas un Ukrainas krīzei pagaidām nav tiešas ietekmes uz būvniecības nozari, tomēr šī situācija var ietekmēt uzticību, kas investīciju vidē un būvniecībā ir ļoti svarīga. "Ir ļoti liela nenoteiktība, tomēr ir skaidrs, ka atsevišķos gadījumos tas atturēs rūpniekus tagad pieņemt investīciju lēmumus. ES fondu sektorā tas neatstās nospiedumu, bet privātajā sektorā 2014.gada pirmajā pusē būs sava veida stagnācija, kamēr būs zināmas ASV un ES sankcijas pret Krieviju," prognozē Kasjanovs.
Latvijas ekonomiskā izaugsme pēckrīzes gados ir bijusi salīdzinoši strauja un uz Eiropas fona iekšzemes pieauguma tempos Latvija ir starp līderu valstīm. 2013.gadā izaugsmes temps ir mazinājies, kam ir vairāki skaidrojumi – viens no tiem ir "Liepājas metalurga" bankrots. Tomēr Kasjanovs norādīja, ka LM bankrotu ir spējusi kompensēt straujāka izaugsme citās rūpniecības nozarēs – kokrūpniecībā, pārtikas, ķīmijas rūpniecībā, farmācijas nozarēs.
Uz sarakstu
