LM rosina noteikt vienotu un sociālekonomiskajai situācijai atbilstošu minimālā ienākuma līmeni
Viņa norādīja, ka tas būtu atskaites punkts sociālās drošības sistēmas jomā noteikto atbalsta pasākumu pilnveidošanai, kā arī ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamā minimuma noteikšanai.
Minimālā ienākuma līmeni paredzēts noteikt 40% apmērā no visu mājsaimniecību rīcībā esošo ienākumu viduspunkta.
Minimālā ienākuma līmeņa aprēķināšanā piemērotas atšķirīgas vērtības katrai personai mājsaimniecībā - pirmajam vai vienīgajam pieaugušajam mājsaimniecībā tiks noteikta vērtība "1" jeb 100% no minimālā ienākuma līmeņa, savukārt pārējām personām mājsaimniecībā neatkarīgi no vecuma - vērtība "0,7" jeb 70% no minimālā ienākuma līmeņa.
Atbilstoši aktuālajiem statistikas datiem minimālā ienākuma līmeņa apmērs šī gadā pirmajam pieaugušajam veidoja 139 eiro mēnesī, bet pārējiem mājsaimniecībā dzīvojošajiem - 97 eiro mēnesī.
Atbalstu plānots novirzīt tieši tām iedzīvotāju grupām, kurām nabadzības risks ir visaugstākais - pensijas vecuma cilvēkiem, īpaši tiem, kuri dzīvo vieni, ģimenēm ar bērniem, īpaši daudzbērnu un nepilnajām ģimenēm.
Kā norādīja Kupče, izmaiņas attiektos uz aptuveni 8,1% valsts iedzīvotāju, kuru ienākumi ir zemāki par noteikto minimālā ienākuma līmeni.
Minimālā ienākuma līmeni plānots ieviest pakāpeniski līdz 2020.gada 1.janvārim, jo tas prasīs būtiskas izmaiņas esošajās atbalsta sistēmās, kā arī ievērojamus valsts un pašvaldību finanšu izdevumus.
Minimālā ienākuma līmeņa ieviešanas rezultātā atbalsts kļūs mērķtiecīgāks, sniedzot to plašākam cilvēku lokam ar viszemākajiem ienākumiem.
Plānots, ka minimālā ienākuma līmeņa aprēķināšanu ik gadu veiks Centrālā statistikas pārvalde. Minimālā ienākuma līmeņa piemērošana atsevišķu sociālo tiesību īstenošanā būs noteikta nozaru speciālajos likumos, bet šī līmeņa aprēķināšanas, publicēšanas un piemērošanas noteikumus noteiks Ministru kabinets.
Lai īstenotu iepriekšminēto, LM līdz nākamā gada 1.aprīlim Ministru kabinetā jāiesniedz Plāns minimālā ienākuma līmeņa ieviešanai, savukārt līdz nākamā gada 1.oktobrim - normatīvo aktu projekti saskaņā ar minēto plānu. Plānā būs noteikti termiņi un detalizēti finanšu aprēķini likumprojektā noteiktā minimālā ienākuma līmeņa pakāpeniskai ieviešanai līdz 2020.gadam noteiktajās sociālās drošības sistēmas jomās.
Kā skaidroja Kupče, pašlaik normatīvos noteiktie minimālie ienākumu līmeņi, proti, garantētais minimālo ienākumu līmenis, trūcīgās un maznodrošinātās personas (ģimenes) ienākumu līmenis nav sociālekonomiski pamatoti. Tie tiek noteikti, pamatojoties galvenokārt uz budžeta iespējām. Tāpēc arī citu minimālo ienākumu apmēri, piemēram, minimālā pensija, neapliekamais minimums, nav sociālekonomiski pamatoti. Tā rezultātā atbalsts iedzīvotājiem ar viszemākajiem ienākumiem ir neadekvāts, jo 97% gadījumu trūcīgākie iedzīvotāji arī pēc valsts un pašvaldību sociālo maksājumu saņemšanas aizvien nespēj izkļūt no nabadzības riska.
Atbilstoši Eiropas Savienības nabadzības mērīšanas metodoloģijai Latvijā 2013.gadā nabadzības riskam bija pakļauti 21,2% Latvijas iedzīvotāju, bet ES šis rādītājs vidēji ir 16,6%.
2013.gadā nabadzības riskam visvairāk pakļauti bija bērni - 24,3%, īpaši viena vecāka bērni - 41,1%, kā arī daudzbērnu ģimenēs dzīvojošie bērni - 27,7%.
Tāpat nabadzības riskam bija pakļauti 25,7% pirmspensijas un pensijas vecuma cilvēki vecumā virs 60 gadiem, un it īpaši pensionāri, kuri dzīvo vieni - 51,1%.
Uz sarakstu
