LDDK iebilst pret sasteigtām mikrouzņēmuma nodokļa piemērošanas izmaiņām
Šonedēļ Saeimā tiks skatīti grozījumi Mikrouzņēmuma nodokļa likumā, kuros paredzēts noteikt nozares, kurās MUN nevarētu tikt piemērots. Turklāt tiek paredzēts, ka grozījumi faktiski stātos spēkā ar atpakaļejošu datumu.
LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone stāstīja, ka 2014.gada rudenī konfederācija ar Finanšu ministriju parakstīja Nodokļu politikas stratēģiju 2015.-2017.gadam, kurā noteikts, ka jānodrošina nodokļu sistēmas stabilitāte un paredzamība, kā arī nodokļu sistēma, cik vien iespējams, jāvienkāršo un jāuzlabo tās administrēšana.
"Izmaiņas, kas patlaban tiek rosinātas Mikrouzņēmuma nodokļa likumā, ir skaidrā pretrunā ar visiem šiem nosacījumiem. Nodokļu sistēmai jābūt paredzamai un stabilai, lai uzņēmumi zina, ar ko rēķināties. Mikrouzņēmuma nodokļa likums nesen jau ir ticis grozīts, un nav pieļaujams tik īsā laikā to mainīt atkal, sistēmu vēl vairāk sarežģījot," uzsvēra Meņģelsone.
LDDK vadītāja atzina, ka MUN pēc būtības ir piemērots un izdevīgs vien tām nozarēm, kurās darbaspēka izmaksas veido lielāko izmaksu daļu. Tomēr rosinātajos likuma grozījumos nodokļa piemērošanu plānots būtiski ierobežot tieši šajās nozares, tādējādi radot risku, ka daļa uzņēmumu tiks likvidēti vai arī pieaugs ēnu ekonomikas risks.
Vienlaikus jebkādi izņēmumi nozarēs, nodokļu piemērošanā ir papildu administratīvais slogs valstij, tādējādi sadārdzinot administrēšanas izmaksas, kas tiek segtas no valsts budžeta. "Ja mērķis ir gūt vairāk līdzekļu valsts budžetā, ir bezatbildīgi to darīt, izmantojot risinājumus, kas, no otras puses, prasīs lielākus administrēšanas izdevumus no tā paša valsts budžeta," piebilda LDDK ģenerāldirektore.
Ņemot vērā šos apsvērumus, LDDK aicina likumdevējvaru negrozīt 2013.gadā pieņemtos grozījumus Mikrouzņēmuma nodokļa likumā, kas paredz pakāpenisku nodokļa likmes paaugstināšanu turpmākajos gados, 2017.gadā sasniedzot 15%. LDDK pieļauj uzņēmēju iesaisti diskusijā par minimālo sociālo iemaksu noteikšanu mikrouzņēmumu darbiniekiem, taču arī šādas izmaiņas padziļināti jādiskutē ar uzņēmēju organizācijām un mikronodokļa maksātājiem, un tās nedrīkst pieņemt jau šī gada laikā, jo uzņēmumi plāno savu darbību ilgākā termiņā.
Jāatzīmē, ka Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija 11.martā atbalstīja priekšlikumu, kas paredz piemērot 9% nodokļa likmi mikrouzņēmumiem pirmajos trīs to darbības gados, ja tiks atrisināts jautājums par sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu apmēra noteikšanu mikrouzņēmumu darbiniekiem. Savukārt, ja izmaiņas par obligātām sociālām iemaksām netiks ieviestas, tad mikrouzņēmumu nodokļa likmi nākamajos gados iecerēts paaugstināt.
Par šiem priekšlikumiem vēl būs jālemj Saeimai. Paredzēts, ka grozījumus Mikrouzņēmumu nodokļa likumā otrajā lasījumā Saeima skatīs šonedēļ.
Valdība iesaka mikrouzņēmumu nodokļa saglabāšanu 9% apmērā finansēt no "World Expo 2015" naudas un programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem", aģentūrai LETA sacīja Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Arvils Ašeradens (V).
Uz sarakstu
