Kritizē valsts pārvaldes darbu saistībā ar doto uzdevumu izpildi
Ziņojumā norādīts, ka valsts pārvaldes iestāžu iesniegto pārskatu kvalitāte ir atšķirīga - iestādes savos ziņojumus ir gan detalizēti atbildējušas uz uzdotajiem jautājumiem, bet ir arī iestādes, kuras aprobežojušās ar īsām un nekonkrētām atbildēm, turklāt arī nesniedzot informāciju par paveikto. Tā vietā šīs iestādes uzskaitījušas Ministru kabinetā vai Saeimā apstiprinātos normatīvos aktus.
Apkopojot informāciju, Valsts kanceleja secinājusi, ka atsevišķas iestādes izvērtējumu veikušas atbilstoši teorētiskajām nostādnēm un izvērtējums veikts, ņemot vērā politikas nozares. Ir arī iestādes, kuras pietiekami nopietni sniegušas atbildes uz normatīvā regulējuma izvērtējumu un sniedz plašu ieskatu par vispārējo ministrijas vai padotības iestādes darbu, tomēr nav sniegtas skaidras norādes par specifisku un tiešu ietekmes izvērtējuma veikšanu. Konstatēts, ka ir salīdzinoši maz tādu iestāžu, kas atzinušas, ka neveic normatīvā regulējuma ietekmes izvērtējumu. Kā pozitīvi novērtēts, ka iestādes vairumā gadījumu izvērtē to pārziņā esošos normatīvos aktus.
Valsts pārvaldes iestādēm uzdots atbildēt uz jautājumiem saistībā ar darbinieku profesionālās kvalifikācijas celšanu, kur norādīts, ka valsts administrācijas skola nevar nodrošināt nepieciešamo apmācību atbilstoši iestāžu specifikai, tāpēc apmācību procesu organizē iestādes pašas, lielākoties iepērkot pakalpojumus ārpakalpojumā. Valsts administrācijas skolas piedāvātie maksas kursi tiek izmantoti reti.
Secināts, ka iestāžu darbinieki ir apmeklējuši dažādus kursus, tāpēc neesot pamata uzskatīt, ka valsts pārvaldē nodarbinātie netiek apmācīti klientorientētas kultūras attīstībā, ētiskumā un komunikācijas ar sabiedrību uzlabošanā. Ziņojumā kā negatīvā tendence norādīts, ka ir maz kursu vai tādu nav vispār, kuru laikā valsts pārvaldē nodarbinātie varētu būt apmācīti valstiskuma vērtību nostiprināšanā.
Valsts pārvalde arī kritizēta par to, ka nozares tiesību aktus izstrādā ministrijas padotības iestādes, kurām nereti nav noteikta sabiedrības līdzdalība tiesību aktu izstrādes procesā. Tas nozīmē, ka jau projektu izstrādes sākumstadijā ir liegta iespēja ieinteresētajām pusēm iesaistīties tiesību aktu izstrādes procesā. Vienlaikus ir arī daudzi pozitīvi piemēri par ilgstošu sadarbību ar nevalstiskajām organizācijām un sabiedrības iesaisti normatīvā regulējuma sagatavošanā. Ziņojumā secināts, ka tā sauktie "green paper" jeb diskusiju dokumenti nav efektīva līdzdalības forma, jo ir vērojama maza sabiedrības atsaucība.
Izvērtējot secinājumus, Valsts kancelejai uzdots sadarbībā ar Valsts administrācijas skolu organizēt plašākas diskusijas ar valsts pārvaldes iestādēm par iespējami efektīvāku darbinieku apmācību nodrošināšanu atbilstoši valsts pārvaldes attīstības mērķiem. Tāpat uzdots turpināt ietekmes izvērtējuma kvalitātes kontroli normatīvo aktu projektu tiesību aktu sākotnējās ietekmes izvērtējuma ziņojumos jeb anotācijās.
Uz sarakstu
