KM uzskata, ka bēgļu integrācijas pasākumu iniciatorei jābūt valdībai
Ministrijā uzskata, ka bēgļu un personu, kurām piešķirts alternatīvais statuss, integrācijai sabiedrībā ir nepieciešama plaša dažādu jomu speciālistu iesaiste, tāpēc integrācijas pasākumus vajadzētu vadīt valdībai, nosakot konkrētus atbildīgajām institūcijām veicamos uzdevumus.
Valsts politikas izstrādāšana sabiedrības integrācijas jomā ir viena no KM funkcijām. Lai nodrošinātu šīs funkcijas izpildi, ministrija īsteno valsts politiku šajā jomā un sekmē pilsoniskās sabiedrības attīstību un starpkultūru dialogu, kā arī koordinē atbalsta sistēmas pilnveidi, lai veicinātu imigrantu veiksmīgu iekļaušanos sabiedrībā. Patlaban KM īsteno integrācijas politiku atbilstoši "Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas pamatnostādnēm 2012.-2018.gadam". Pamatnostādnes izstrādātas atbilstoši KM kompetencei un darbības jomai, un tās neparedz specifiskus pasākumus, kas skar citas jomas - labklājību, veselības aizsardzību, izglītību, tieslietas, kā arī pašvaldību kompetenci.
Pētījumā "Integrācijas politika: Kas no tās iegūst (MIPEX 2015)" secināts, ka integrācijas politika Latvijā ir improvizēta un balstās uz Eiropas Savienības (ES) fondu projektiem, kā arī tā sasniedz tikai nelielu daļu iebraucēju.
Savukārt pētījums "Bēgļu integrācija Latvijā: līdzdalība un iespējošana", ko veikusi Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Augstā komisāra bēgļu jautājumos reģionālā pārstāvniecība Ziemeļvalstīs, rosina Latviju izveidot valsts finansētu, visaptverošu uz bēgļiem mērķētu integrācijas programmu. Pētījumā norādīts, ka KM integrācijas pasākumos bēgļi ir iekļauti starp citām grupām, kurām nepieciešama integrācija. Tomēr bēgļi ir specifiska grupa, jo daudzi no viņiem ir bijuši spiesti bēgt no kara un vajāšanas.
Līdz 2014.gada 30.septembrim kopumā 1366 cilvēki ir lūguši patvērumu Latvijā. No tiem 64 ir piešķirts bēgļa statuss, bet 112 - alternatīvais statuss.
Uz sarakstu
