Kazāks: Nodokļu politikas jomā bažas rada ilgtermiņa perspektīvas trūkums
Viņš vērsa uzmanību, ka valdību deklarācijās tiek rakstīts, ka Latvijas valsts virzīsies uz nodokļu slogu vienas trešdaļas no iekšzemes kopprodukta (IKP) apmērā. Pašlaik Latvijā nodokļu slogs ir 28% no IKP. Kāpinot nodokļu slogu no 28% līdz 33% no IKP, starpība ieņēmumu pusē būtu vairāk nekā miljards eiro, sarēķinājis ekonomists. Viņš atzina, ka šādu kāpumu nevar panākt ļoti ātri, un tas nav vienkārši, bet ar laiku tas ir īstenojams. Taču tam ir nepieciešams plāns.
Tomēr ekonomistam ir bažas, ka tuvākajos gados ilgtermiņa politikas nodokļu jautājumā nebūs. Finanšu ministrija nodokļu politikas pamatnostādnes gatavojas izstrādāt līdz 2016.gada beigām. "Man kā ekonomistam tas stāsta, ka līdz 2016.gadam dzīvojam tumsā. Labākais, ko zinām, ir tas, ka pašreizējie nodokļi saglabājas apmēram tādi, kādi tie ir. Tas arī nav slikti. Bet, ja padomājam, - 2016.gadā tiks izstrādāta stratēģija un 2017.gadā sāksim par to diskutēt. Tomēr 2017.gads ir pašvaldību vēlēšanu gads, 2018.gads ir Saeimas vēlēšanu gads. Starp pašvaldību vēlēšanām un Saeimas vēlēšanām var kaut ko pamainīt nodokļos, bet ļoti iespējams, ka ne visai daudz. Vai 2018.gadā visi atlocīs piedurknes un sāks kaut ko darīt? Diez vai. Jo rudenī būs Saeimas vēlēšanas. Jaunā Saeima atnāks rudens beigās un, visticamāk, līdz 2019.gada sākumam fundamentālas izmaiņas nodokļu politikā nepaspēs sagatavot un neveiks. Tas nozīmē, ka 2019.gada laikā Saeima sagatavos nodokļu izmaiņas un 2020.gadā šīs nodokļu izmaiņas var sākt parādīties," bažas pauda ekonomists.
Kazāks vērsa uzmanību, ka nebūtu slikti turpmākos gadus dzīvot ar esošo nodokļu politikas rāmi, taču problēma slēpjas faktā, ka budžetā nepietiek naudas visiem iecerētajiem izdevumiem un nav skaidrības, kā šis iztrūkums tiks finansēts. "Tas rada bažas, ka sāksim deķīti raustīt šurpu turpu un īstermiņā izdarām nepareizas lietas," skaidroja ekonomists. Viņš nedomā, ka ir obligāti jāmaina nodokļu politika, taču ir jābūt skaidrībai, kādu rezultātu vēlamies sasniegt, un bažas rada lēmumu pieņemšana, nezinot, ko vēlamies sasniegt.
Jautāts par nepieciešamību paaugstināt nodokļus Latvijā, "Swedbank" ekonomists skaidroja, ka Latvijas sabiedrībai ir jāsaprot, vai tai pietiek, ja valsts nodokļos iekasē ap 28% no IKP. "Sabiedrībai ir jāsaprot - ja gribam lielāku valsts atbalstu, kvalitatīvākus pakalpojumus, tad valstij ir vajadzīgs biezāks naudas maks, un tas nozīmē, ka valstij ir jāieņem vairāk līdzekļu, nepieciešams lielāks nodokļu pienesums valsts budžetā. Protams, vienmēr var tērēt efektīvāk, bet arī tam ir kādas robežas," uzsvēra Kazāks. Savukārt, ja sabiedrība nevēlas vairāk maksāt nodokļos, tad jārēķinās, ka par daļu no valsts un pašvaldībām gaidīto pakalpojumu iedzīvotājiem būs jāmaksā pašiem.
Ekonomists skaidroja, ka valstij ir jāīsteno vairāki risinājumi, ja tā vēlas palielināt izdevumus dažādām vajadzībām. Pirmkārt, jāskatās, kā tiek tērēts esošais finansējums. Tur noteikti ir atrodamas rezerves, bet ar tām, visticamāk, nepietiek papildu vajadzībām. Otrs uzdevums ir ēnu ekonomikas mazināšana.
Savukārt nākamais uzdevums ir atbildēt uz jautājumu, kādā valstī sabiedrība vēlas dzīvot. Ja gribam ko līdzīgu Skandināvijas valstīm un ja gribam lielākus atbalsta mehānismus, tad ir jābūt arī attiecīgai nodokļu sistēmai, proti, turīgie maksā vairāk un tie, kas nav pietiekami turīgi, vai nu maksā mazāk, vai arī tiem palīdz, sacīja ekonomists. Viņš vērsa uzmanību, ka ir iespējami dažādi risinājumi nodokļu jomā. Piemēram, viens no iespējamiem risinājumiem ir tuvināt dažādu ienākumu veidu nodokļu likmes. Cita iespēja ir iekasēt nodokļus no tā, ko nevar noslēpt, proti, no mājokļa. "Ja valsts nemāk no turīgākiem cilvēkiem paņemt ienākuma nodokli, tad var ar nodokli aplikt to tēriņus. Nekustamais īpašums ir viens no tērēšanas veidiem," skaidroja ekonomists.
Kazāks atzina, ka, no ekonomista viedokļa raugoties, viss ir ļoti vienkārši, bet reālais process ir sarežģīts, jo ir ļoti daudz traucēkļu, dažādu interešu grupu un politisko interešu. Turklāt laikā, kad tika samazināts iedzīvotāju ienākuma nodoklis, netika izmantota iespēja šo samazinājumu kompensēt ar citu nodokļu palielināšanu.
Uz sarakstu
