Jelgavas uzņēmējiem svarīga nodokļu sistēmas prognozējamība un mazāks birokrātiskais slogs

Kā pilsētas informācijas portālam Jelgava24.lv pavēstīja LatvijasValsts prezidenta kancelejas Preses dienestā, tam apstiprinājumu guvis Valsts prezidents Raimonds Vējonis, otrdien, 24.novembrī, reģionālajā vizītē Jelgavā apmeklējot vairākus uzņēmumus un iepazīstot Jelgavas NP biznesa parka darbību. Uzņēmēji pauda satraukumu arī par ēnu ekonomiku, demogrāfijas tendencēm un iedzīvotāju izbraukšanu uz dzīvi ārvalstīs, kā arī izglītotu speciālistu trūkumu.

Apskatot Latvijā modernākā biznesa parka ražošanas uzņēmumus, kas Jelgavā atrodas bijušās rūpnīcas RAF teritorijā, Valsts prezidents norādīja uz šāda industriāla parka priekšrocībām, kur dažādiem uzņēmumiem ir vajadzīgais atbalsts, lai attīstītos tieši tiem pielāgotā vidē: "Esmu gandarīts, ka biznesa parka saimnieki pret vēsturi izturas ar pietāti, godinot tos, kas šeit savulaik ieguldījuši savu darbu un daudzus dzīves gadus. Var teikt, ka pašlaik bijušajā RAF teritorijā ir atgriezusies ražošana – un šī ir laba vēsts ne tikai Zemgales reģionam, bet Latvijas ekonomikai kopumā."

NP Jelgavas biznesa parka vadības pārstāvji informēja Valsts prezidentu, ka lielākie trūkumi ražošanas procesā ir energoresursu cena Latvijā un lielražotāju trūkums, tāpēc būtiski pilnveidot valsts un privātā sektora sadarbību, lai piesaistītu investīcijas. Puses pārrunāja arī iespējas veicināt vietējo ražošanu, mazinot birokrātiskos šķēršļus biznesa ideju realizācijā, kā arī vairāk popularizēt vietējos produktus ārējos tirgos. Par svarīgu tika atzīta arī darbaspēka kvalitātes saikne ar prakses vietām uzņēmumos, kas ļauj arodizglītības studentiem un speciālistiem gūt vajadzīgās darba iemaņas.

Uzņēmumā "PET Baltija", kas ir viens no lielākajiem PET pudeļu pārstrādātājiem reģionā, tika norādīts uz sarežģījumiem, ko rada valsts atbalsta mehānisma trūkums zaļajiem uzņēmumiem, lai atvieglotu konkurenci globālajā tirgū. "Apjomīgās investīcijas, kas nepieciešamas Eiropas prasību ieviešanai, nekompensē pieejamais ES līdzfinansējums, un plašāka atbalsta trūkums pašlaik būtiski ierobežo mūsu eksportspēju," sacīja "Eco Baltia grupa" valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs. Valsts prezidents piekrita, ka šo jautājumu risināšanai būtu vajadzīga valsts un uzņēmēju sadarbības platforma, un atgādināja par ieceri nākamgad laikus ar iesaistītajām pusēm sākt diskusijas par nodokļu politikas pamatnostādnēm.

Apmeklējot uzņēmumu "Cross Timber Systems", kas ražo koka paneļus daudzstāvu būvniecībai, Valsts prezidents akcentēja vietējo ražojumu un inovāciju nozīmi ekonomikas attīstībā: "Mums maksimāli vajadzētu izmantot vietējo izejmateriālu bagātības, piešķirot tām augstāku pievienoto vērtību un veidojot Latvijā tapušus, dažādos eksporta tirgos konkurētspējīgus produktus".

Runājot par šo materiālu salīdzinoši zemo popularitāti pašmāju tirgū, Raimonds Vējonis uzsvēra, ka nozaru speciālistiem būtu jāsadarbojas ar izglītības iestādēm, lai jau mācību saturā norādītu uz iespēju vairāk izmantot vietējās izcelsmes materiālus – piemēram, mācot vairāk izmantot kokmateriālus, jau sākot no mājokļu projektēšanas fāzes. Tāpat Valsts prezidents atgādināja par nozīmi meklēt jaunus eksporta tirgus, uzklausot arī uzņēmuma "Baltijas Gumijas fabrika" pieredzi, kuram ES sankciju un Krievijas noteiktā embargo dēļ pasūtījumu apjoms un gada apgrozījums krities par 50%.

Valsts prezidentam viesojoties Jelgavas Amatu vidusskolā, kur iespējams apgūt profesiju metālapstrādes, pārtikas ražošanas, viesmīlības, komerczinību, šūšanas un friziermākslas jomā, Jelgavas izglītības pārvaldes vadītāja Gunta Auza norādīja, ka izglītība Jelgavā ir prioritāte – sevišķi profesionālā un karjeras izglītība. Pilsētā ir lieliska iespēja, ka var sasaistīt specialitāšu izglītības – tehnikuma, amatu skolas un augstskolas līmenī. Viņa arī atgādināja, ka izglītības infrastruktūra no gada uz gadu kļūst labāka, taču kā lielākā problēma iezīmējas skolotāju trūkums.

Jelgavas Tehnikuma apmeklējuma laikā Valsts prezidents uzsvēra, ka Jelgava ir pozitīvs piemērs tam, ka, pilsētā pareizi plānojot attīstību, cilvēkiem ir iespēja gūt kvalitatīvu arodizglītību izvēlētajā jomā: "Tieši sasaiste starp augstskolu, amatu vidusskolu, tehnikumu un uzņēmējiem ir ļoti labs piemērs, kā pašvaldībā būtu jāattīsta izglītības iespējas."

Kā pozitīvu aspektu R.Vējonis izcēla duālās arodizglītības iespēju – izglītības iestādēm sadarbojoties ar uzņēmējiem, kas audzēkņiem ļauj iziet praksi iegūtās kvalifikācijas nostiprināšanai un labāk iepazīt savu nākamo darba vietu. "Šādi tiek radīta spēcīga mācību bāze, kur jaunieši var apgūt savu jauno arodu un kur iespējams iegūt mūsdienīgas zināšanas, kas noderēs darbā ar jaunajām tehnoloģijām," gandarījumu izteica Valsts prezidents.

Uzņēmēju un izglītības nozares pārstāvju diskusijā Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) rektore Irina Pilvere izteica apņēmību stiprināt sadarbību starp LLU, Jelgavas tehnikumu un skolām. Sarunā arī izskanēja idejas par nepieciešamību radīt spēcīgu Latvijas zīmolu un pilnveidot intelektuālo resursu bāzi, mazināt ēnu ekonomiku, ieviest reverso PVN, spēcināt valdības darbu Eiropas struktūrfondu apguvē, kā arī nodokļu sistēmas plānošanā pārnest slogu no darbaspēka uz īpašumu.

Savukārt, tiekoties ar pilsētas iedzīvotājiem, Raimonds Vējonis sacīja: "Šodien pārliecinājos, ka Jelgava ir Latvijas mēroga industriālais centrs, kur tiek radītas jaunas ražotnes un labi apmaksātas darba vietas un notiek reāla attīstība. Citas pilsētas noteikti var mācīties uzņēmējdarbības organizēšanu pašvaldībā, lai rūpētos ne tikai par saviem iedzīvotājiem, bet visas valsts attīstību." Tikšanās laikā Valsts prezidents stāstīja arī par aktualitātēm, kas ir saistītas ar aktuālajiem drošības apdraudējumiem Eiropā un šo risku novēršanu Latvijā. 

Uz sarakstu