Ieslodzītajiem nodrošinās četru kvadrātmetru dzīvojamo platību
Galīgajā lasījumā pieņemti grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā un Apcietinājumā turēšanas kārtības likumā. Tie nosaka apcietinājuma, brīvības atņemšanas soda, kā arī sabiedriskā darba izpildes procedūras vienkāršošanu.
No Latvijas Sodu izpildes kodeksa izslēgta norma, ka notiesātie ar brīvības atņemšanu uz visu mūžu, izņemot sievietes, izvietojami atsevišķā brīvības atņemšanas iestādes korpusā ar pastiprinātu uzraudzību, nepieļaujot kontaktus ar ieslodzītajiem, kas nav notiesāti uz visu mūžu. Likumā formulētas uz mūžu notiesāto soda izciešanas režīma īpatnības.
Tāpat noteikts, ka notiesātajiem, kuri sodu izcieš daļēji slēgtā cietumā, un ar īslaicīgu brīvības atņemšanu notiesātajiem būs tiesības izmantot telefonsarunas bez skaita ierobežojuma. Līdz šim tās bija ierobežotas līdz divām vai sešām sarunām mēnesī atkarībā no notiesātā statusa. Likumā arī noteikta notiesātā tiesību saņemt veselības aprūpes pakalpojumus ārpus brīvības atņemšanas iestādes īstenošanas kārtība.
Patlaban likumā teikts, ka dzīvojamās platības norma cietumos kopmītņu tipa telpās vienam notiesātajam nevar būt mazāka par 2,5 kvadrātmetriem vīriešiem un trīs kvadrātmetriem sievietēm un nepilngadīgajiem, bet vienieslodzījuma kamerās - ne mazāka par deviņiem kvadrātmetriem. Eiropas Komiteja spīdzināšanas un necilvēcīgas vai pazemojošas rīcības vai soda novēršanai vairākkārt Latvijai ir norādījusi, ka ieslodzījuma vietās dzīvojamās platības normai vienam ieslodzītajam ir jābūt vismaz četriem kvadrātmetriem.
Veicot auditu visās ieslodzījuma vietās, tika apkopota informācija par pieejamo dzīvojamo platību ieslodzījuma vietās un konstatēta iespēja visiem ieslodzītajiem nodrošināt vismaz četrus kvadrātmetrus dzīvojamās platības.
Vēl likuma izmaiņu anotācijā teikts, ka jau 2011.gadā tika sākta diskusija, lai uzlabotu ieslodzīto un probācijas klientu soda izpildes laikā pieņemto lēmumu apstrīdēšanas vai pārsūdzēšanas kārtību. Jau tobrīd pastāvēja problēma, ka nav precīzi nodalīti iestādes iekšējie lēmumi, kas nebūtu pārsūdzami, un pārsūdzamie lēmumi.
Tāpat ir konstatēti nesamērīgi ilgi pārsūdzēto lēmumu izskatīšanas termiņi tiesās un ārkārtīgi liels saņemto sūdzību skaits soda izpildes iestādēs. Līdz ar to bija nepieciešams uzlabot apcietinājuma un kriminālsodu izpildes laikā pieņemto lēmumu pārsūdzības kārtību. Tajā pašā laikā jāņem vērā, ka ieslodzītajiem jānodrošina iespēja aizstāvēt savas tiesības tiesā, savukārt pieaugošā administratīvo tiesu noslogotība var izraisīt diskusijas par to, vai vēršanās administratīvajā tiesā ir efektīvs ieslodzīto tiesību aizsardzības mehānisms.
Kā norādīts anotācijā, līdz ar to būtiski ievērot samērīgumu starp ieslodzīto personu cilvēktiesībām - tiesībām pārsūdzēt Ieslodzījuma vietu pārvaldes un Valsts probācijas dienesta lēmumus vai faktisko rīcību tiesā un tiesisku apcietinājuma un kriminālsodu izpildi, nesamērīgi neierobežojot apcietināto vai notiesāto tiesības apstrīdēt un pārsūdzēt iestāžu lēmumus vai faktisko rīcību.
Tāpēc noteikts, ka izmeklēšanas cietuma priekšnieka lēmums par atteikšanos pieņemt priekšmetus, kurus izmeklēšanas cietumā nav atļauts saņemt ar sūtījumiem un pienesumiem, nebūs apstrīdams un pārsūdzams, jo minētais lēmums nevar būtiski aizskart apcietinātā tiesības.
Par cietuma priekšnieka lēmumu neatļaut notiesātajam, kurš izcieš sodu atklātajā cietumā, iegūt izglītību izglītības iestādēs, kas atrodas ārpus tās pašvaldības administratīvās teritorijas, kurā atrodas brīvības atņemšanas iestāde, varēs iesniegt sūdzību Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšniekam, kura lēmums savukārt nebūs pārsūdzams. Minētais lēmums neatļaut notiesātajam, kurš izcieš sodu atklātajā cietumā, iegūt izglītību citā administratīvajā teritorijā nevar būtiski aizskart notiesātā tiesības, jo notiesātajam ir iespējas iegūt izglītību tajā administratīvajā teritorijā, kurā atrodas brīvības atņemšanas iestāde.
Likumā arī noteikts, ka notiesāto, kurš ir palīdzējis atklāt citas personas izdarītu noziegumu un kuram tiesa Krimināllikumā noteiktajā kārtībā ir samazinājusi spriedumā noteikto sodu, izvieto atsevišķi no pārējiem notiesātajiem, ja viņš to ir lūdzis. Ja notiesātais ir tiesnesis, tiesu sistēmai piederīga persona, izmeklēšanas iestādes, kriminālsodu izpildes iestādes, operatīvo darbību veicošas valsts institūcijas, pašvaldības policijas vai citas ar valsts un sabiedrības drošības nodrošināšanu saistītas valsts institūcijas nodarbinātais, bijušais nodarbinātais, viņa laulātais vai pirmās pakāpes radinieks, viņu izvieto atsevišķi no pārējiem notiesātajiem.
Apcietinājumā turēšanas kārtības likumā noteikts, ka Latvijas Cietumu slimnīcā ievietotajam apcietinātajam atbilstoši ārsta norādījumiem tikšanās vietā nodrošina saziņu ar radiniekiem vai citām personām videozvana formā. Šādu videozvanu skaitu un ilgumu noteiks atbilstoši šajā likumā noteiktajam tikšanos skaitam un ilgumam.
Uz sarakstu
