EY samazina šī gada Latvijas IKP izaugsmes prognozi uz 2,6%
Izaugsmes tempu prognozes samazinājumu EY eksperti skaidro ar vājāku investīciju aktivitāti reģionālas nestabilitātes iespaidā, kā arī ar eirozonas atgūšanās problēmām, kas ierobežo eksporta iespējas. Šī gada izaugsmi galvenokārt virza iekšzemes patēriņš, norāda EY ekonomisti.
Tomēr jau nākamgad Latvijas ekonomikai būtu jāatgūstas līdz 3,9% pieauguma līmenim, kad tautsaimniecības ekspanciju virzīs stabils eksporta pieaugums, privātais patēriņš un investīcijas, norāda EY.
"Latvijas ekonomikas attīstības reljefs kļuvis mazāk prognozējams un prasīs vairāk uzmanības. Kopumā ekonomika aug un citi galvenie rādītāji ir samērīgi, taču esošais izaugsmes temps nedod pamatu straujākam, jūtamam iedzīvotāju labklājības pieaugumam. Aptuveni 2-2,5% izaugsme Latviju faktiski netuvina attīstīto Rietumvalstu dzīves līmenim, bet straujākas izaugsmes scenārijs ir balstīts uz diezgan optimistiskiem pieņēmumiem, proti, ka mazināsies ģeopolitiskā spriedze, Eirozonas tirgi atgūsies un Krievijas ekonomika atsāks augt. Pozitīva scenārija gadījumā mēs paredzam Latvijas izaugsmes paātrināšanos līdz 3,9% nākamgad, kam sekos izaugsme virs 4% ik gadu līdz pat 2019.gadam. Šis joprojām ir mūsu pamatscenārijs, taču tā izpilde ir stipri atkarīga no ārējiem faktoriem," saka EY partneris Baltijā Guntars Krols.
EY eksperti atzīmē, ka šogad un tuvāko trīs-četru gadu laikā fiskālais deficīts nostabilizēsies aptuveni 1,4% no IKP līmenī, bet valsts parāds saglabāsies aptuveni 35% līmenī no IKP. EY ekonomisti norāda, ka šis parāda līmenis nav augsts salīdzinājumā ar attīstītākajām ekonomikām, taču arī norāda, ka tas ir līmenis, pie kura sašaurinās Latvijas valdības iespējas vadīt un stimulēt ekonomiku neparedzētu ārēju satricinājumu vai kādu negatīvu iekšēju notikumu gadījumā.
"Nostabilizējies fiskālais deficīts arī rada jautājumus par plānoto pakāpenisko iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazināšanu. Nav pārliecības, ka nodokļa samazināšana radīs adekvātu ekonomikas izaugsmes pieaugumu, kas atsvērtu nodokļa ieņēmumu samazinājumu. Līdz ar to valdība ir neapskaužamā situācijā, jo nodokļa samazinājuma solījuma nepildīšana mazinās nodokļu politikas paredzamību, kas slikti ietekmēs uzņēmējdarbības un investīciju vidi, bet solījuma pildīšana - pasliktinās fiskālo stāvokli, ko valsts, iespējams, nevar atļauties," uzskata Krols.
Saskaņā ar EY pētījumu, šogad paredzamais bezdarba līmenis 10% apmērā ir samērā augsts, pie tam līdz 25 gadus vecu jauniešu vidū bezdarbs ir teju 20% un arī nodarbinātības līmenis 20-60 gadus veciem cilvēkiem ir salīdzinoši zems (piemēram, 71% Latvijā pret 80% Zviedrijā).
Tomēr, pat neskatoties uz šiem rādītājiem, EY eksperti atzīmē, ka tuvāko gadu laikā var rasties bažas par darba spēka trūkumu pie straujākas izaugsmes, ņemot vērā lielo no Latvijas aizbraukušo tieši darba spējīgo iedzīvotāju skaitu un lēnāku jauniešu ienākšanu darba tirgū. Darba spēka trūkums pie straujākas izaugsmes izdarīs spiedienu celt algas un veicinās patēriņu, kas, savukārt, veicinās inflācijas pieaugumu, atzīmē EY eksperti.
Uz sarakstu
