Dāvis: šodien lēmums par tirgus liberalizāciju būtu viltus lēmums
"Ja mēs šodien pieņemam lēmumu par Latvijas iekšējā gāzes tirgus liberalizāciju, tas būtu lēmums tikai uz papīra, jo liberalizēt iekšējo tirgu var tikai tad, ja ir cits gāzes piegādātājs, jauns gāzes piegādes avots. Lēmums par tirgus liberalizāciju šodien faktiski būtu viltus lēmums," uzskata Dāvis.
Viņš arī piebilst, ka no tās informācijas, ko sniegušas Eiropas Savienības institūcijas, zināms, ka jebkuras kompānijas sadalīšanas process izmaksā no diviem līdz desmit miljoniem eiro un pēc tam ražošanas izmaksu pieaugums ir pat ap 10-15%.
"Dabiski, ka patērētājiem paaugstināsies gāzes tarifi, turklāt jāņem vērā, ka vienlaicīgi ar gāzes tarifu kāpumu kāps elektrības tarifi un siltuma tarifi, bet šāds tarifu kāpums pazeminās visu Latvijas uzņēmumu konkurētspēju," saka "Latvijas Gāzes" vadītājs.
Viņš pieļauj, ka, ņemot vērā arī daudzu mūsu valsts iedzīvotāju samērā zemo maksātspēju, rezultātā var pieaugt iedzīvotāju parādi par gāzi. Pēc Dāvja domām, ekonomikas ministrs šo jautājumu nav ekonomiski izvērtējis.
Dāvis gan piekrīt, ka zemāku cenu var panākt, liberalizējot iekšējo tirgu, taču vien ar nosacījumu, ja ir reāla konkurence. Viņaprāt, vispirms būtu jāizbūvē Polijas gāzes vads vai reģionālais terminālis Somijā, un tikai pēc tam varētu sākt domāt par Latvijas iekšējā gāzes tirgus liberalizāciju.
Kā ziņots, Latvijā sagatavoti grozījumi Enerģētikas likumā, kas paredz gāzes monopola situācijas izbeigšanu. Saskaņā ar grozījumiem pašreizējam sadales sistēmas operatoram sava darbība jāpārkārto līdz 2015.gada 1.janvārim.
Grozījumi paredz, ka dabasgāzes uzglabāšanas sistēmas operators un sašķidrinātās dabasgāzes sistēmas operators uzglabā atsevišķiem enerģijas lietotājiem piederošu dabasgāzes rezervi par šo lietotāju līdzekļiem, atturas diskriminēt gāzes krātuves un uzglabāšanas sistēmas lietotājus, īpaši par labu saviem saistītajiem uzņēmumiem, kā arī nodrošina citiem pārvades sistēmas operatoriem, uzglabāšanas sistēmas operatoriem un sadales sistēmas operatoriem nepieciešamo informāciju, lai dabasgāzes transportēšanu un uzglabāšanu varētu veikt, neapdraudot savstarpēji savienotas sistēmas drošu un efektīvu darbību.
Operatoriem būs arī jāsniedz sistēmas lietotājiem informācija, kas nepieciešama efektīvai piekļuvei krātuvei vai sašķidrinātās dabasgāzes uzglabāšanas sistēmai. Tiem, iepērkot dabasgāzi savu funkciju veikšanai, būs jāievēro pārredzamas un nediskriminējošas tirgus procedūras un jāpublisko informācija par to, kura dabasgāzes krātuve vai tās daļa, vai kāda sašķidrinātās dabasgāzes uzglabāšanas sistēma tiek piedāvāta piekļuvei trešajām personām.
Jau vēstīts, ka "Latvijas Gāzes" peļņa pērn bija 22,9 miljoni latu un tā bija mazāka nekā 2011.gadā, kad uzņēmums nopelnīja 27,2 miljonus latu.
Pērn 12 mēnešos patērētājiem pārdota dabasgāze un sniegti pakalpojumi par 427,4 miljoniem latu, kas ir par 21% vairāk nekā 2011.gadā.
Lielākais "Latvijas Gāzes" akcionārs ir Vācijas "E.ON Ruhrgas International GmbH", kurai pieder 47,2% akciju, 34% pieder Krievijas kompānijai "Gazprom", bet 16% - SIA "Itera Latvija".
Uz sarakstu
