Dabas aizsardzības organizācijas: ZM ignorē sabiedrības intereses mežu apsaimniekošanā
Kā aģentūru LETA minēja organizāciju pārstāvji, trešdien, 22.jūlijā, Zemkopības ministrijā notiks starpinstitūciju sanāksme, lai apspriestu iebildumus, kas saņemti par Meža un saistīto nozaru attīstības pamatnostādņu 2015.-2020.gadam projektu. Par šo dokumentu savus iebildumus sniegušas arī Latvijā vadošās dabas aizsardzības organizācijas - Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība un Pasaules Dabas fonds, kā arī Vides konsultatīvā padome, kas apvieno 20 vides nevalstiskās organizācijas. Dabas aizsardzības organizāciju iebildumus Zemkopības ministrija esot nolēmusi ignorēt, un šodien paredzētajā sanāksmē tos neesot paredzēts apspriest.
Latvijas Ornitoloģijas biedrības valdes priekšsēdētājs Viesturs Ķerus norāda, ka acīmredzot pretargumentu trūkums ir bijis iemesls tam, kāpēc Zemkopības ministrija nav pat pūlējusies atspēkot dabas aizsardzības organizāciju iebildumus. "Jau ilgus gadus Zemkopības ministrija akli iet meža nozares lobija pavadā, tomēr uzskatu, ka šis ir īpaši nekaunīgs spļāviens sejā Latvijas sabiedrībai," paudis Ķerus.
Latvijas ziņojums par Eiropas Savienības Biotopu direktīvas ieviešanu liecinot, ka Latvijā nelabvēlīgā aizsardzības stāvoklī ir visi Eiropas Savienības (ES) īpaši aizsargājamie meža biotopi, vairāk nekā piektā daļa Latvijas meža putnu populācijas pēdējos 10 līdz 15 gados piedzīvojusi lejupslīdi, savukārt starptautiski pētījumi liecinot par Latvijas mežu platību samazināšanos. Lai gan visas uzskaitītās problēmas Zemkopības ministrijai ir labi zināmas, pamatnostādņu projektā tās ir ignorētas, līdz ar to tās nav paredzēts risināt, norāda dabas aizsardzības organizāciju pārstāvji.
Saskaņā ar pamatnostādņu projektu vienīgās problēmas dabas aizsardzībā mežos esot dažādu datubāzu nesaderība un meža bioloģiskās daudzveidības monitoringa trūkums. Bioloģiskās daudzveidības monitoringa programmās iegūtos rezultātus Zemkopības ministrija neņemot vērā, iespējams, tāpēc, ka tie izgaismo Latvijas mežu apsaimniekošanai neglaimojošas problēmas, kuras minētas iepriekš.
Pasaules Dabas fonda direktors Jānis Rozītis uzsver, ka līdz šim pamatnostādņu projektā netiek attīstīta nepieciešamība izprast sabiedrības vajadzības no meža. "Tā vietā, lai veiktu sociālās ietekmes novērtējumu un tuvinātos cilvēku dažādajām vajadzībām visplašākā izpratnē, pamatnostādnes tikai paredz aktīvu darbību sabiedrības informēšanā. Tieši sabiedrības vajadzībām pēc meža būtu jābūt noteicošajām mērķu noteikšanai mežsaimniecības attīstībā, nevis otrādi - meža nozare pateiks, kādiem jāizskatās mežiem," uzskata Rozītis.
Tā vietā, lai atbilstoši dokumentā deklarētajiem principiem līdzsvarotu sabiedrības ekoloģiskās, ekonomiskās un sociālās vajadzības, tieši ekonomiskās intereses esot izvirzītas priekšplānā, pārējos ilgtspējīgas mežsaimniecības aspektus atstājot otrajā plānā.
"Ja Zemkopības ministrijas pamatnostādņu projektā izvirzītais mērķis sabiedrības izglītošanā ir, lai ar Latvijas mežu apsaimniekošanu apmierināti būtu vien 20% iedzīvotāju, tad pamatnostādnes nepārsteidz, tomēr atklāts paliek jautājums, vai pārējiem 80% iedzīvotāju ar to būtu jāsamierinās," viedokli pauž Latvijas Dabas fonda valdes loceklis Ģirts Strazdiņš.
Uz sarakstu
