Straujuma: valdība piešķirs pedagogiem trūkstošo finansējumu
"Es varu nomierināt skolotājus, jo mums Finanšu ministrijā ir līdzekļi neparedzētiem gadījumiem. Ja tiešām izrādīsies, ka [..] tur ir iztrūkums, tad valdība lems, lai neciestu skolotāji, to pilnīgi droši es varu apliecināt," izteicās premjerministre.
Viņa atgādināja, ka minētā situācija nav izveidojusies pašreizējās izglītības ministres Inas Druvietes (V) darbības laikā, bet gan jau 2012.gadā. "Te ir jādomā, ko tai laikā ministrs domāja. Ir jādomā ne tikai par politiskajiem uzstādījumiem, bet jāsaprot arī, kā ministrija šos politiskos uzstādījumus var realizēt. Tajā laikā tomēr trūka šo aprēķinu. Ministrijā nebija valsts sekretāra ilgu laiku un tika nomainīta augstākā ierēdniecība," skaidroja Straujuma.
Kā ziņots, Valsts kontrole (VK) secinājusi, ka IZM rīcība saistībā ar mērķdotācijām pedagogu atalgojumam ir bijusi neefektīva un dažos gadījumos pat nelikumīga. VK uzskata, ka IZM darbs nav bijis apmierinošs, jo nav iespējams pārliecināties, vai budžetā ir ieplānots tik daudz naudas, cik izvirzītajam mērķim - pedagogu algām - patiešām nepieciešams, aģentūru LETA informēja VK sabiedrisko attiecību speciāliste Ilva Liepiņa-Milzarāja.
IZM, atbildot uz šiem pārmetumiem, norādījusi, ka, ciktāl sniedzas tās atbildība, visi mērķdotācijām piešķirtie līdzekļi ir precīzi novirzīti atbilstoši mērķim - pedagogu atalgojumam. Ņemot vērā minēto, ministrija nepiekrīt VK apgalvojumam par IZM nespēju uzraudzīt mērķdotāciju izlietojumu, uzsvērts ministrijas paziņojumā plašsaziņas līdzekļiem.
Savukārt Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāja Ingrīda Mikiško, komentējot VK veiktās revīzijas par pedagogu atalgojuma sistēmu rezultātus, aģentūrai LETA sacīja, ka IZM ir jāiemācās skaitīt.
Viņasprāt, jau ilgu laiku nav attīstības plāna, pār kura īstenošanu būtu kontrole. Tāpat Mikiško atzīmēja biežo izglītības un zinātnes ministru mainību, kas neveicina sistēmas sakārtošanu.
"Gan kļūdas vienotās izglītības informācijas sistēmā, gan arī tās, uz kurām mēs esam norādījuši daudzās citās vietās, arī noved pie tā, ka jau tagad ir skaidrs, ka šoruden trūks 2,5 miljonu eiro. Vai tad tiešām katra kļūda ir jālabo nezin cik reizes? Tika konstatēts, ka pietrūkst sešu miljonu, iedeva daļu, bet tagad atkal runājam, ka ir naudas iztrūkums, kā tas tā var būt? Vai tad mēs, darbus labojot, arī liekam kļūdu nezin cik reižu," neapmierinātību pauda Mikiško.
Viņa arī norādīja, ka nesen jau bija tracis par trūkstošo finansējumu. "Tagad atkal esam turpat, paldies Dievam, summa mazāka, bet par kādu algu pieaugumu var runāt, ja nepietiek nosegt to pašu, kas ir ieplānots?" izteicās arodbiedrības vadītāja.
Pēc Mikiško domām, VK ir ieguldījusi milzīgu darbu, sagatavojot revīzijas ziņojumu, un tajā viss ir pamatots ar dokumentiem un pārbaudi. Viņa pauda prieku par šādu kvalitatīvi nostrādātu dokumentu un piebilda: "Diemžēl ziņojums ir bēdīgs."
Uz sarakstu
