Mūzikas skolas pieprasa palielināt tām finansējumu
Latvijas mūzikas un mākslas skolas, pretēji valsts ierēdņu pozitīvajiem ziņojumiem par Latvijas izkļūšanu no krīzes, jau sesto gadu atrodas krīzes situācijā skolās akreditēto izglītības programmu nepietiekamā finansējuma dēļ, norāda vēstules autori.
Līdz 2008.gadam Latvijas mūzikas un mākslas skolu akreditētās programmas pilnībā tika valsts finansētas. Krīzes laikā finansējums ticis krasi samazināts. Tā vietā, lai finansējumu pakāpeniski atgūtu, 2011.gadā pieņemti jauni valdības noteikumi "Kārtība, kādā valsts finansē profesionālās ievirzes mākslas, mūzikas un dejas izglītības programmas", kuros uz papīra esot samazinātas izglītības programmu izmaksas un "pamatota esošā nepietiekamā finansējuma leģitimitāte", teikts vēstulē.
Jau trīs gadus LMIIA, Latvijas mākslas skolu skolotāju asociācija un kopš 2012.gada arī Kultūrizglītības profesionālās ievirzes izglītības iestāžu direktoru padome cīnās par šo noteikumu grozījumiem, lai "reāli atspoguļotu skolu izglītības programmu apjomu un izmaksas". "Esam strādājuši esošo izglītības programmu izmaksu samazināšanas virzienā, aktualizējot to saturu un mācību plānus. 2012.gada oktobrī KM tika izstrādāta grozījumu nepieciešamības anotācija un grozījumu projekts. Novembrī, tiekoties ar KM pārstāvjiem, LMIIA pārstāvjiem un Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, no KM puses tika apsolīts, ka noteikumu grozījumi tiks īstenoti," norāda vēstules autori.
2013.gada novembra beigās KM Konsultatīvā komisija, kura tika izveidota, lai izvērtētu un sniegtu priekšlikumus finansējuma, "kas veido 70%-75% no nepieciešamā", sadalei, esot sniegusi KM secinājumu: "Lūdzam steidzamības kārtā grozīt Ministru kabineta 2011.gada 27.decembra noteikumus "Kārtība, kādā valsts finansē profesionālās ievirzes mākslas, mūzikas un dejas izglītības programmas", nosakot izglītības programmā pedagogam vidējo apmaksāto pedagoģisko likmju skaitu mēnesī (koeficientu) atbilstoši licencētajām un akreditētajām izglītības programmām. Šobrīd spēkā esošajos noteikumos noteiktie koeficienti neatbilst mūzikas un mākslas skolu akreditēto izglītības programmu koeficientiem, kā rezultātā skolu darba plānošana attiecībā uz audzēkņu skaitu, kā arī izglītības programmu kvalitatīva realizācija praktiski nav iespējama."
Līdz šim brīdim KM noteikumu grozījumi nav veikti, sūrojas LMIIA. "Kopš paša krīzes sākuma mēs cenšamies reabilitēt un saglabāt mūsu mācību iestādes. No vienas puses, valsts tik ilgi un nopietni nodarbojas ar Latvijas Nacionālās operas lietām, dižojas un lepojas ar mūsu Dziesmu svētkiem, lieliskajiem mūzikas kolektīviem, diriģentiem un solistiem, tik daudz enerģijas un finanšu iegulda Rīgas kā Eiropas kultūras galvaspilsētas pasākumiem, no otras puses, neatbalsta visu šo panākumu pamatu - izglītību. Operai, Dziesmu svētkiem, Eiropas mēroga pasākumiem - "jā", 149 mūzikas un mākslas skolu 23 600 audzēkņu kvalitatīvai izglītošanai - "nē"," pārmet vēstules autori.
Uz sarakstu
