LRA valde tuvākajās dienās lems par EP vēlēšanu rezultātu apstrīdēšanu
Viņš teica, ka patlaban LRA mēģina savākt pierādījumus. Visa sabiedrība zina, ka vēstules ar aicinājumu uz EP vēlēšanām nesaņēma visi balsstiesīgie vēlētāji, tādēļ būtu svarīgi pārbaudīt vai vēstuļu izsūtīšanā nav veikta atlase pēc etniskajiem principiem, kas ir acīmredzami ietekmējis gan vēlētāju aktivitāti, gan vēlēšanu rezultātus, jo lielākā vēlētāju aktivitāte bija lielajās pilsētās un trīs vietas EP ieguva "Saskaņas" un "Latvijas krievu savienības" deputāti, uzskata Smiltēns.
Turklāt svarīgi būtu izvērtēt arī Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) rīcību, kas noteikumus mainījusi "spēles laikā". "Mēs esam apkopojuši informāciju par 54 vēlēšanu iecirkņiem, kuros datu apmaiņas sistēmas tehnisko problēmu dēļ nebija iespēja nobalsot vismaz 25 000 vēlētāju. Ja EP vēlēšanās bija 1000 iecirkņu un ja pieņemam, ka katrā iecirknī nevarēja nobalsot vismaz 10 cilvēki, tad tie jau ir 10 000 vēlētāju, kuriem bija liegta iespēja nobalsot iepriekšējās balsošanas laikā," skaidroja Smiltēns.
Viņš piebilda, ka vēlēšanu iecirkņos neviens neuzskaitīja tos cilvēkus, kuri bija atnākuši uz vēlēšanām, bet nenobalsoja. Visi to zina, un liecība tam ir Saeimas steigā veiktie grozījumi Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanu likumā, kas par četrām stundām pagarināja vēlēšanu iecirkņu darba laiku.
Viņš esošos EP parlamenta vēlēšanu rezultātus dēvē par aptuveniem, jo nekad neviens neuzzinās, kā būtu balsojuši tie cilvēki, kuri bija atnākuši uz vēlēšanu iecirkni, bet savu pilsoņa pienākumu nevarēja izpildīt. Turklāt LRA apkopotie dati liecina, ka visneinformētākie bijuši tieši reģionu iedzīvotāji.
"Vēlēšanas nav aptauja vai loterija. Vēlēšanu rezultātam ir jābūt precīzam kā Šveices pulkstenim, jo katra balss ir izšķiroša. LRA līdz 5% barjeras pārvarēšanai pietrūka 95 balsu, savukārt līdz EP deputāta mandātam pietrūka 2304 balsis, kas pret 500 000 nobalsojušo skaitu ir niecīgs skaits," sacīja Smiltēns.
Viņš uzskata, ka EP vēlēšanu organizācijas problēmas ir bezprecedenta gadījums, tādēļ kādam par to ir jāatbild - CVK vadībai, kādam ministram vai premjeram, kurš nodrošina demokrātisku procesu norisi, bet viņš pat neatvainojās.
Kā ziņots, 28.maijā CVK priekšsēdētāja Kristīne Bērziņa informēja, ka līdz šim nav saņemtas sūdzības, kurās būtu apstrīdēti kādu vēlēšanu iecirkņu komisiju balsu skaitīšanas rezultāti.
Vairāki vēlētāji lūguši skaidrojumu, kāpēc nebija iespēja nobalsot citā iecirknī 23. un 24.maijā, kāpēc vēlēšanu iecirkņos ārvalstīs nebija iespēja balsot iepriekš un kāpēc ārvalstīs nav paredzēta iespēja balsot jebkurā iecirknī. Tāpat balsotāji pauduši bažas, ka vēlēšanu iecirkņos citi vēlētāji, parakstoties vēlētāju sarakstā, var redzēt kādu vēlētāju personas datus, pastāstīja Bērziņa.
CVK priekšsēdētāja informēja, ka iepriekš tika saņemts iesniegums no politisko partiju apvienības "Latviešu nacionālisti" valdes priekšsēdētāja Andra Rubina noteikt papildu vēlēšanu dienu 22.jūnijā.
Vēlēšanu iecirkņu komisiju protokoli tika apstiprināti 26.maijā, noslēdzot balsu skaitīšanu vēlēšanu iecirknī. Apstrīdēt šos vēlēšanu iecirkņu komisiju lēmumus par vēlēšanu iecirkņa rezultātu apstiprināšanu var CVK. EP vēlēšanu likumā šī kārtība nav precizēta, bet, piemērojot līdzīgu praksi no citām vēlēšanām, apstrīdēt šos iecirkņa vēlēšanu komisiju lēmumus iespējams triju darba dienu laikā, skaidroja Bērziņa.
Savukārt 31.maijā gaidāmo CVK lēmumu par Eiropas Parlamenta vēlēšanu rezultātu apstiprināšanu kandidātu sarakstu iesniedzēji vai deputātu kandidāti varēs pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā septiņu dienu laikā. Tādā gadījumā tiesai lieta būs jāizskata un nolēmums jāpieņem septiņu dienu laikā pēc pieteikuma saņemšanas.
Kā ziņots, vislielāko atbalstu - ap 26% - EP vēlēšanās saņēmusi "Jaunā Vienotība". Par "Saskaņu" nobalsojuši aptuveni 17,5% vēlētāju, bet par nacionālo apvienību "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) - ap 16,4% vēlētāju. Apvienību "Attīstībai/Par!" atbalstījuši ap 12,4% vēlētāju, bet partiju "Latvijas Krievu savienība" - ap 6,3% balsstiesīgo.
Līdz ar to EP ir ievēlēts Valdis Dombrovskis (JV), Sandra Kalniete (JV), Nils Ušakovs (S), Andris Ameriks (GKR/S), Roberts Zīle (VL-TB/LNNK), Dace Melbārde (VL-TB/LNNK), Ivars Ijabs (AP) un Tatjana Ždanoka (LKS).
Uz sarakstu
