Kariņš: Krimas aneksijas nosodīšana Austrumu partnerības samita deklarācijā ir nozīmīgs lēmums
"Ir ļoti svarīgi, ka visi uzskata Krimu par okupētu, nevis oficiāli anektētu, turklāt nosoda to," sacīja Kariņš. "Protams, par tālāko rīcību vienoties ir grūtāk, tomēr pēc šīs deklarācijas neviens neierosinās mīkstināt sankcijas pret Krieviju."
Sadarbība ar Austrumu partnerības valstīm attīstās divos virzienos - Ukraina, Gruzija un Moldova izteikušas vēlmi visādos veidos tuvināties Eiropas Savienībai (ES), sākot ar bezvīzu režīmu un beidzot ar pievienošanos ES. Savukārt Baltkrievija, Armēnija un Azerbaidžāna neizrāda vēlmi tik ļoti tuvoties Eiropai, tomēr arī šīs valstis vēlas labas attiecības, sacīja Kariņš.
"Labas kaimiņattiecības visiem ir svarīgas," sacīja Kariņš. "Ja uzlabojas Baltkrievijas attiecības ar ES, tas nāk par labu mūsu tautsaimniecībai, līdz ar to virziens ir pareizs."
Kariņš arī norāda, ka ES ir svarīga sadarbība ar Azerbaidžānu, Gruziju un Armēniju, lai iegūtu Kaspijas jūrā esošās gāzes rezerves, šādi iegūstot gāzes piegādātāju, kas neatrodas Krievijas un "Gazprom" kontrolē.
"[Azerbaidžānas prezidents Ilhams] Alijevs nevēlas būt tiešā Maskavas kontrolē, un es ļoti ticu, ka viņš vēlas noturēt pēc iespējas neatkarīgu pozīciju," sacīja Kariņš. "Viņam ir arī lielas teritoriālas domstarpības ar Armēniju, kas gan ir ļoti pietuvināta Krievijai."
Pagājušajā nedēļā Rīgā notika viens no svarīgākajiem Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības (ES) Padomē ārpolitiskajiem augsta līmeņa pasākumiem - Austrumu partnerības samits. Sanāksmē piedalījās ES dalībvalstu un sešu Austrumu partnerības partnervalstu augstākās amatpersonas, kā arī ES institūciju politiskā vadība.
ES Austrumu partnerības samitā pieņemtajā gala deklarācijā nosodīta Krimas aneksija.
Samita deklarācijā pausts apstiprinājums 27.aprīlī ES un Ukrainas sanāksmē pieņemtajam paziņojumam, tostarp iekļauta atsauce uz "Krimas un Sevastopoles nelikumīgo aneksiju" un apstiprinājums "Ukrainas teritoriālajai nedalāmībai".
Uz sarakstu
