Jurēvica: Jaunais PFI modelis nav ekonomiski pamatots
Viņa uzsver, ka jaunais PFI modelis ir izdevīgs nelielām pašvaldībām ar lielu teritoriju, taču veids, kā ar to plānots sadalīt un izlīdzināt pašvaldību ienākumus, nav ne ekonomiski pamatots, ne ilgtermiņā izdevīgs.
Jurēvica skaidro, ka modelim ir ļoti būtiski trūkumi, kā rezultātā Pierīgas iedzīvotāju samaksātie nodokļi aizplūdīs uz lauku teritorijām, kur iedzīvotāju skaits arvien samazinās. "Jaunais modelis ir sagatavots uz matemātiski pielāgotas iepriekšējā modeļa formulas pamata, lai visiem novadiem vienādi izlīdzinātu ieņēmumus uz vienu nosacīto iedzīvotāju. Pat tie, kuriem finanšu izlīdzināšana nav nepieciešama un paši spēj segt savus izdevumus, tik un tā tiek pakļauti kopējai finanšu pārdalei," skaidro novada vadītāja.
Viņa norāda, ka esošajā PFI modelī ir vismaz četri objektīvi kritēriji, kuriem tika piemēroti ekonomiski pamatoti un uz pašvaldību vajadzībām balstīti koeficienti - iedzīvotāju skaits, pensionāru skaits, bērnu skaits līdz skolas sākumam un jauniešu skaits. Tādējādi viss esot saprotams un korekti izmērāms - cik ir, tik ir.
Jaunajā modelī kritēriji ir tie paši, tikai reāli uzskaitāmie cilvēki ar ekonomiski gandrīz nepamatotu koeficientu palīdzību izteikti mistiskos nosacītajos cilvēkos, pauž Jurēvica. "Rodas jautājumi - kādēļ gan bērni un jaunieši jaunajā modelī pēkšņi kļuvuši "nevērtīgāki" kā vecajā, un kāpēc jaunieviestais piektais kritērijs - teritorijas lielums - ir gandrīz divreiz "vērtīgāks" par pensionāru? Atbilde ir vienkārša - tāpēc, ka jauniešu un bērnu skaits aug tikai Pierīgā un, lai mazinātu Pierīgai saņemamās dotācijas lielumu, tas tiek noregulēts ar jau pieminētajiem koeficientiem," uzskata Carnikavas novada domes priekšsēdētāja.
Jurēvica arī skaidro, ka šis modelis patiesībā ietver mērķi pašvaldības dotēt no to pašu ieņēmumiem. "Jaunajā modelī visām pašvaldībām tiks atstāti 40% no iedzīvotāju ienākuma nodokļa un nekustamā īpašuma nodokļa, pārējos 60%, izsakoties vienkārši, sametīs vienā katlā un pēc tam valdība "sadalīs" atpakaļ, - cik kurai pašvaldībai pienākas. Ar to valdība skaidri pasaka, ka vēlas būtisku kontroli pār pašvaldības ienākumiem, lai diktētu savus nosacījumus un politiku, tādējādi vājinot pašvaldību neatkarību, kā arī liedzot mērķtiecīgi īstenot savus ilgtermiņa attīstības mērķus, jo ieņēmumu lielākā daļa pakļauta valdības lēmumiem."
Jurēvica uzsver, ka jaunais PFI modelis turīgās Pierīgas pašvaldības tuvina trūcīgajām. Tas gatavojoties radīt situāciju, kad Pierīgas iedzīvotāji, kuri strādā un cenšas godprātīgi maksāt nodokļus, lai nodrošinātu savām ģimenēm labvēlīgākus apstākļus, dzīvos vietā, kur nebūs iespējams attīstīt infrastruktūru. "Atliks tikai teikt - mīļie iedzīvotāji, jūsu nodokļos maksātā nauda "aiziet" citām pašvaldībām, tāpēc savā novadā diemžēl nevarēsim salabot ceļus, būvēt skolas un bērnudārzus. Lai gan tieši Pierīga patlaban ir vienīgais reģions Latvijā, kur pieaug iedzīvotāju skaits," savu viedokli pauž Carnikavas novada vadītāja.
Jau ziņots, ka FM sagatavojusi jaunu pašvaldību finanšu izlīdzināšanas modeli, kas novērsīs līdzšinējās nepilnības un mudinās pašvaldības būt ekonomiski aktīvām. Būtiskākā atšķirība jaunajā modelī ir tas, ka ir ieviests nosacītais iedzīvotājs. Tas ir pamats, uz kā būvēts modelis. Katrs iedzīvotājs tiek noteikts kā vieninieks jeb viens nosacītais iedzīvotājs, un tālāk atbilstoši demogrāfiskajiem kritērijiem tiek pielikti klāt šādi rādītāji: katrs bērns līdz sešiem gadiem papildus dod 2,34 nosacītos iedzīvotājus, skolēns - papildu 3,26 nosacītos iedzīvotājus, iedzīvotājs virs darbaspējas vecuma - papildu 0,74 nosacītos iedzīvotājus.
Uz sarakstu
