IZM plāno izstrādāt atbalsta pasākumus mazajām lauku skolām
Lai nodrošinātu izglītības politikas pēctecību un sekmētu reformu īstenošanu, pērn tika sākta un šogad tiks pabeigta Izglītības attīstības pamatnostādņu 2014.-2020.gadam projekta izstrāde, kas noteiks izglītības politikas mērķus, pamatprincipus, rīcības virzienus, uzdevumus un rādītājus nākamajam plānošanas periodam.
Savukārt, veicinot speciālās izglītības attīstību, notiks speciālās izglītības iestāžu tīkla izvērtēšana un atbilstīga finansēšanas modeļa izstrāde, kā arī tiks izvērtēta desmit iekļaujošās izglītības atbalsta centru izveide.
Plānots turpināt profesionālās izglītības ieguves paplašināšanu, lai pakāpeniski sasniegtu 2020.gadam noteikto proporciju 50/50. Savukārt 2013.gadā plānots izstrādāt arī jaunas pieejas Profesionālās izglītības likumu, ietverot arī jaunas profesionālās izglītības pārvaldības veidu, kā arī paplašinot nozaru ietekmi.
Plānots arī izstrādāt un aprobēt praksē alternatīvus pedagogu profesionālās pilnveides modeļus - praktiskās darbnīcas -, kā arī nodrošināt profesionālās pilnveides iespējas 15 975 vispārējās un interešu izglītības pedagogiem, kā arī 1570 profesionālo mācību priekšmetu pedagogiem un prakses vadītājiem.
Savukārt augstākajā izglītībā, pamatojoties uz Augstākās izglītības padomes (AIP) iesniegto informāciju, kā arī izvērtējot ESF projekta "Augstākās izglītības studiju programmu izvērtēšana un priekšlikumi kvalitātes paaugstināšanai" īstenotāju iesniegto gala ziņojumu, tiks sagatavoti priekšlikumi augstākās izglītības iestāžu telpiskās struktūras optimizācijai un konsolidācijai. Kā norādīts, AIP piedāvā trīs scenārijus augstākās izglītības iestāžu konsolidācijai, kuri paredz samazināt to skaitu attiecīgi par 20%, par 40% un par 60%.
Pēc studiju programmu izvērtēšanas IZM plāno sniegt priekšlikumus par turpmāko valsts budžeta finansējuma piešķiršanu programmām, kuru pastāvēšanas lietderība ir apšaubāma. No 2014.gada tiks piedāvāts jauns augstākās izglītības finansēšanas modelis, kas veicinās izglītības pieejamību, tās starptautiskās konkurētspējas objektīvi novērtējamu kāpumu un taisnīgumu.
Pie pērn paveiktā premjers Valdis Dombrovskis (V) īpaši uzsver pedagogu atalgojuma reformas sākšanu, kur piešķirts finansējums zemākās mēneša darba algas likmes paaugstināšanai par 10% no pērnā gada 1.septembra. Sākta diferencēta pedagogu atalgojuma ieviešana, sasaistot to ar pedagogu profesionālās darbības kvalitāti, nodrošinot piemaksu vidēji 10% pedagogu, kā arī piešķirts finansējums audzēkņu skaita palielināšanās dēļ mācību iestādēs.
Uz sarakstu
