Izdevniecības sūdzas par kvalificētu mācību izdevumu autoru deficītu
Cepīte deputātiem skaidroja, ka trūkst pedagoģisku un akadēmiski izglītotu autoru, tādēļ arī pašas izdevniecības iesaistās un cenšas piedalīties mācību grāmatu autora izglītošanā.
Tomēr lielākā neskaidrība izdevniecību pārstāvjiem bija par to, kas tradicionālos mācību līdzekļus sagaida pēc tam, kad notiks pāriešana uz digitālajiem mācību materiāliem.
Valsts izglītības satura centra vadītājs Guntis Vasiļevskis skaidroja, ka mācību grāmata kā tāda tik un tā paliks, jo ir bērni, kuri, piemēram, mācību vielu nevar apgūt no digitālajiem materiāliem. Viņš minēja, ka jau bijusi sadarbība ar skolotājiem un tagad arī uzrunāta ģeogrāfu skolotāju asociācija, lai izvēlētos un radītu labāko digitālo formātu papildus jau esošajiem mācību materiāliem.
"Virziens, kas līdz šim ir attīstījies mazāk, bet kas būs jāattīsta, ir mācību literatūras digitālās bibliotēkas veidošana, kas uzreiz atrisinātu vairākus jautājumus. Neviens nesaka, ka grāmatas tiks aizstātas, taču tas atrisinātu jautājumu par smagajām skolas somām, tas veicinātu lielāku mobilitāti un ļautu visiem izglītības procesā iesaistītajiem izmantot modernās tehnoloģijas," pauda Vasiļevskis, piebilstot, ka Latvijas grāmatizdevēji jau tagad var piedāvāt tirgū daudzus un interesantus inovatīvus materiālus.
Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Izglītības departamenta direktore Evija Papule informēja, ka IZM reformu plānā viens no punktiem paredz, ka līdz 2014.gadam tiek izveidots jauns vai tiek pilnveidots esošais 1.-6.klasei domātais standarts un paralēli tiek strādātas arī pie 7.-9.klases. Patlaban darba grupa turpina veidot pamatprincipus, bet tad, kad skaidri jau būs definētas tālākās izmaiņas, tad iesaistīti tiks gan grāmatu autori, gan arī izdevniecības.
Savukārt Latvijas Izglītības apgādu asociācijas pārstāve un SIA "Apgāda Zvaigzne ABC" valdes priekšsēdētāja Vija Kilbloka minēja, ka patlaban notiek būtiskas pārmaiņas gan mācību līdzekļu izdošanā, gan to formātā.
"Izglītības apgādi jau tagad aktīvi iekļaujas visos digitalizācijas procesos, bet, tuvojoties 2014.gadam, kad digitalizācijai tiks atvēlēti lieli līdzekļi, izglītības apgādi grib saprast īstenošanas stratēģiju," skaidroja Kilbloka.
Viņa arī piebilda, ka patlaban Latvijā ir spēcīga konkurence starp izdevniecībām, tādēļ cenas šobrīd Latvijā ir zemākas salīdzinājumā ne tikai ar Eiropu, bet arī Baltijā.
Izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis vēstīja, ka digitālie mācību līdzekļi nav PDF fails no grāmatas. Mācību grāmatas ir tikai viens no mācību procesa elementiem, savukārt digitālais mācību process nozīmē dažādas un plašas nepieciešamās mācību vielas apgūšanas iespējas.
"Ir virkne mērķu, kurus vēlamies sasniegt ar digitālo līdzekļu un mācību procesu attīstīšanu, un tas nav tikai stāsts par vieglāku skolas somu," sacīja ministrs. Viņš norādīja, ka ar digitalizācijas palīdzību bērni tiks nevis atstumti, bet gan iesaistīti dzīvē, kurā viņi tik un tā dzīvos.
Uz sarakstu
