Eksperts: Latvija jau daļēji ieviesusi Energoefektivitātes direktīvas pasākumus
Latvija jau ir daļēji ieviesusi Eiropas Savienības (ES) Energoefektivitātes direktīvas pasākumus, ceturtdien, 23.aprīlī, konferencē "Enerģētika 2015. Efektivitāte. Attīstība. Ilgtspēja" sacīja Ekonomikas ministrijas (EM) valsts sekretāra pienākumu izpildītājs Jurijs Spiridonovs.Spiridonovs stāstīja, ka likumprojekts drīzumā tiks skatīts valdībā, un pauda cerību, ka drīz tas nonāks arī Saeimā. Pēc EM pārstāvja teiktā, direktīvas pilnīgai pārņemšanai vēl ir jāveic izmaiņas vietējā regulējumā.
"Ir jāveic grozījumi aptuveni 20-30 normatīvajos aktos, taču jau pusē no tiem grozījumi ir veikti un tie ir spēkā. Līdz ar to Latvija jau daļēji strādā atbilstoši Energoefektivitātes direktīvai," uzsvēra Spiridonovs.
Tajā pašā laikā eksperts atzina, ka joprojām ir jādomā par to, kā ik gadu mazināt energopatēriņu par 1,5%. Viņš energopatēriņa mazināšanu sasaistīja ar valsts drošību, uzsverot, ka Latvijā jādzīvo atbilstoši tiem resursiem, kas valstij ir pieejami.
Jāatzīmē, ka šā gada 13.aprīlī valdības komiteja atbalstīja EM izstrādāto Energoefektivitātes likumprojektu, kura mērķis ir nodrošināt enerģijas efektivitāti enerģijas ražošanā, sadalē un gala patēriņā, nodrošināt energoauditu pieejamību un regulārus, obligātus energoauditus lielajos uzņēmumos. Tāpat likuma mērķis ir veicināt energoefektivitātes pakalpojumu tirgus attīstību un izveidot valstī energoefektivitātes fondu. Tāpat direktīva paredz, ka Latvijai obligātais enerģijas galapatēriņa ietaupījums 2014.-2020.gadam jāpanāk 2474 gigavatstundu apmērā.
Ekonomikas ministrija (EM) turpinās meklēt risinājumus, lai energoefektivitātes pasākumu dēļ neceltos elektrības, gāzes un degvielas enerģijas tarifi, medijiem sacīja ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).
Ministre stāstīja, ka, lai izpildītu energoefektivitātes direktīvas izvirzītos mērķus, proti, līdz 2020.gadam ietaupītu vairāk nekā 2400 gigavatstundas, Latvijai jārod risinājumi, kā šos mērķus panākt bez papildu izmaksām.
Pēc Reiznieces-Ozolas teiktā, ir jāīsteno dažādi pasākumi - no energoefektivitātes veicināšanas ar reklāmas kampaņām, pašvaldību energoauditiem līdz pat Eiropas Savienības fondu izmantošanai. Ja iepriekš minēto pasākumu kopums nesasniegs mērķi, izskanējuši priekšlikumi, ka trūkstošo naudu varētu iegūt nodokļa veidā, kas tiktu iekļauts enerģijas (elektrības, gāzes un arī degvielas) pakalpojumu tarifā.
Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) priekšlikums paredz ieviest atsevišķu energoefektivitātes nodokli, kas, pēc ekonomikas ministres teiktā, ir iespējams variants, tomēr EM drīzāk vēlas īstenot to ceļu, kādu iet liela daļa citu ES valstu, proti, energoefektivitātes jomā vispirms tiek paveikti visi iespējamie pasākumi, bet trūkstošā daļa tiek ietverta enerģijas tarifos.
"EM uzdevums ir panākt, lai tiktu veikti visi iespējamie energoefektivitātes pasākumi, lai to dēļ nesekotu enerģijas tarifu pieaugums. Ceru, ka varēsim no tā izvairīties, tāpēc tagad ir pāragri apgalvot, ka energoefektivitātes dēļ augs enerģijas tarifi. EM patlaban pēta to, kādā veidā iespējams veikt energoefektivitātes pasākumus ar tiem līdzekļiem, kas mums jau ir. Katrā ziņā EM ir pret atsevišķa energoefektivitātes nodokļa ieviešanu," uzsvēra ministre. Uz sarakstu