Ekonomists: Latvijai jādomā par prasmēs balstītu imigrāciju
"Ja gribam par savu darbu prasīt lielāku naudu, tad ir jākļūst unikālākiem. Ir vesela virkne prasmju, kuru mums nav. Ja nevaram šīs prasmes radīt uz vietas, tad mums vajadzētu tās importēt. No ārpuses piesaistīts inženieris var palīdzēt radīt darbvietas, ienākumu plūsmu," sacīja Kazāks.
Viņš vērsa uzmanību, ka par prasmēs balstītu imigrāciju Latvijā tiek runāts jau gadiem, bet tikmēr igauņi jau dara. Igaunija īsteno reklāmas kampaņu un cenšas piesaistīt cilvēkus ar labām prasmēm, kas dod pozitīvu pienesumu ekonomikai. "Viņi rada jaunus biznesus, jaunas darbvietas. Latvijai būtu jāpievelk cilvēki ar labām prasmēm, kas ar saviem ienākumiem spēj uzturēt pakalpojumu sektorā trīs piecus cilvēkus," sacīja ekonomists.
Kazāks atzīmēja, ka lielie Latvijas uzņēmumi jau tagad piesaista sev speciālistus, jo tie nevar vietējā tirgū atrast cilvēkus ar sev nepieciešamajām prasmēm. Jo īpaši to dara uzņēmumi, kas eksportē. Taču mazie uzņēmumi augsto izmaksu dēļ īsti nevar atļauties piesaistīt speciālistus no ārvalstīm.
"Latvijā daudzās jomās vietējā tirgū ir nepietiekamas prasmes un ir ļoti svarīgi ievilkt cilvēkus no ārpuses. Ir vajadzīgi tādi, kas spēj Latvijai dot izrāvienu. Tie, kas ir mazāk gudri par mums, atbrauks tāpat. Eiropa ir veca un bagāta, bet Āfrika ir jauna un tās iedzīvotāji ir gatavi pat mirt par iespēju būt Eiropā. Jautājums ir - kas atbrauc līdz mums. Tie, kas dod, vai tie kas ņem," sacīja "Swedbank" ekonomists.
Uz sarakstu
