Čigāne uzsver Latvijas prezidentūras ES panākumus dramatiskā un izaicinājumu pilnā situācijā
Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Lolita Čigāne (V) uzsver Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības (ES) Padomē gūtos panākumus situācijā, kad ES darbību noteica dramatisku apstākļu fons un ārkārtas izaicinājumi.Prezidentūras laikā panākts, ka drīzumā tiks sākta tā saucamā Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētāja Žana Kloda Junkera investīciju plāna ieviešana, progress ir sasniegts iedzīvotāju privātuma aizsardzības jomā, tāpat ir sperts solis uz mobilo telefonu viesabonēšanas tarifu vienādošanu.
Čigāne aģentūrai LETA uzsvēra Latvijas sasniegto, panākot ļoti konkrētu virzību uz ES enerģētikas savienības izveidošanu. Sākotnēji ES nebija paredzēts prezidentūras laikā šim jautājumam pievērst tik lielu uzmanību, taču, redzot Latvijas ambīcijas enerģētikas jomā, valstu savienība ir tikusi līdz enerģētikas savienības vadlīniju sagatavošanai tā sauktajā Rīgas procesā. Pēc tam būs iespējams sākt strādāt pie nepieciešamā regulējuma izstrādes. Enerģētikas savienības izveide ir īpaši būtiska, lai mainītu situāciju, kad ES maksā lielu naudu Krievijai par tās energoresursiem, ko šī valsts izmanto savu agresīvo darbību finansēšanai, norādīja politiķe.
Komisijas priekšsēdētāja kā milzīgu Latvijas prezidentūras diplomātijas sasniegumu vērtē Austrumu partnerības samitu un faktu, ka tajā deklarāciju parakstīja arī visu sešu partnerības valstu - Moldovas, Ukrainas, Gruzijas, Armēnijas, Azerbaidžānas un Baltkrievijas - pārstāvji.
Runājot par prezidentūras izaicinājumiem un dramatisko fonu, Čigāne norādīja, ka prezidentūras sākumā Latvijai nācās reaģēt uz teroraktiem Parīzē, rēķināties ar karadarbību Ukrainas austrumos, pēc tam aktualizēto migrantu problēmu Eiropas dienvidos, Grieķijas situāciju, risinot sarunas ar aizdevējiem, kas tagad izvēršas starptautisko saistību nepildīšanā, kā arī ar ES ekonomikas mazo izaugsmi. Uz sarakstu