Četru novadu skolām joprojām problēmas ar nepietiekamu skolēnu skaitu
Pašlaik lielākās problēmas ar skolu izdzīvošanu ir četriem - Rucavas, Ventspils, Rugāju un Amatas - novadiem, kuros ir ļoti maz skolēnu, tāpēc tie šogad saņemšot papildu finansējumu, raksta laikraksts "Diena".
Pērn skolu slēgšanas vilnis un dramatiskais finansējuma samazinājums izdzīvojušajām skolām šokēja daudzus skolotājus, taču šogad viņi ir pielāgojušies un vairs nelolo ilūzijas, ka liesais izglītības finansējuma pīrāgs patiesībā ir ar bagātīgu pildījumu. Tas izriet no septiņu Cēsu rajonā ietilpstošo novadu izglītības pārvaldes vadītājas Dinas Dombrovskas teiktā. Viņas pārstāvētajās pašvaldībās slēgta viena skola un pārējās turpinās dzīvot ar savilktu jostu.Arī valstī kopumā tuvākajā nākotnē liels skolu slēgšanas vilnis vairs nav gaidāms. Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) statistika liecina, ka šogad saskaņota astoņu izglītības iestāžu slēgšana un 22 reorganizācija. IZM vadība prognozē, ka pie tā šogad skolu slēgšanas un reorganizācijas process apstāsies.
Kad krietni samazināta finansējuma apstākļos tika ieviests "nauda seko skolēnam" finansēšanas princips un paaugstināta skolēnu un skolotāju skaita attiecība, pašvaldības tika piespiestas veikt sāpīgas reformas un pērn savas durvis vairs nevēra virkne skolu. Lai gan sākotnēji IZM pārstāvji solīja, ka skolēnu un skolotāju skaita attiecība arī šogad tiks kāpināta vidēji līdz 10 skolēniem uz vienu skolotāju, pēc arodbiedrības iebildumiem IZM no šī plāna atkāpusies.
Izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe (ZZS) skaidro, ka vienošanās ar arodbiedrību ļauj saglabāt "sociālo mieru", taču tas esot moratorijs tikai uz gadu un nākamgad proporcija būtu jāceļ. IZM valsts sekretārs Mareks Gruškevics (TP) pieļauj, ka pie šī jautājuma būs jāatgriežas, veidojot nākamā gada budžetu. Ja proporcija tiešām tiks paaugstināta, tas varētu būt papildu stimuls optimizēt skolu tīklu pašvaldībām, kuras no sāpīgiem lēmumiem līdz šim vairījušās.
Šī mācību gada pirmajā semestrī finansējums, kas sekos vienam skolēnam, varētu palielināties par 4%, tas skaidrojams ar to, ka skolēnu skaits samazināsies par 5000 līdz 6000 bērnu, taču mērķdotācijas apjoms nemainīsies. Šogad IZM saskaņojusi astoņu skolu un bērnudārzu slēgšanu un 22 reorganizāciju. Pārsvarā izglītības iestādes tiekot reorganizētas, vidusskolas pārveidojot par pamatskolām vai pamatskolas pievienojot vidusskolām.
Gan IZM vadība, gan Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Andris Jaunsleinis prognozē, ka skolu slēgšana šogad apstājusies, jo pašvaldībām, kuras to gribētu darīt pēdējā brīdī, rokas ir saistītas - grozījumi likumā paredz, ka par šādām izmaiņām pašvaldībām skolas jāinformē jau pusgadu iepriekš. Jaunsleinis norāda, ka pašvaldības apzinās - skolu slēgšana faktiski ir nāves spriedums teritorijai, tāpēc cenšas spert citus soļus, lai tikai paildzinātu skolas mūžu.
Koķe norāda, ka nākamais mācību gads varētu būt stabilāks, jo daudzas pārmaiņas jau īstenotas. Taču tas nenozīmējot, ka skolu tīkla optimizācijas process apstāsies, jo skolēnu skaits turpinās samazināties. Lai arī šogad pirmklasnieku būs vairāk nekā pērn, Koķe uzsver, ka tas jebkurā gadījumā "nav tik daudz kā pirms 10, 12 gadiem", tāpēc pārmaiņām jāturpinās. "Mums aizvien vēl ir novadi, kuri jūt būtiskas finansiālās grūtības tāpēc, ka nejūt politisko vai saimniecisko gribu sakārtot savu skolu tīklu. Bet, protams, ir arī objektīvi iemesli - mums ir novadi, kuros ir ļoti maz bērnu," sacījusi ministre.
Ministre atzinusi, ka pagaidām problēmas esot ar četriem novadiem. IZM sniegtā informācija liecina, ka problemātiskās pašvaldības ir Rucavas, Ventspils, Rugāju un Amatas novados, kuros ir mazs skolēnu blīvums - uz diviem kvadrātkilometriem nav vairāk par vienu skolēnu. "Ja nenotiek forsmažora apstākļi ar budžetu", šiem novadiem varētu tikt piešķirts papildu finansējums skolu izdzīvošanai, pieļāvusi Koķe. Viņa gan uzsver, ka tas netiks piešķirts tādēļ, lai pašvaldībām radītu apziņu, ka tā var darīt un valsts tās vienmēr glābs, šis esot izņēmuma gadījums.
Tajā pašā laikā vairāki izglītības speciālisti norādījuši uz "nauda seko skolēnam" finansēšanas modeļa nepilnībām, kā būtiskākās minot nelielo koeficientu, kas nosaka sākumskolām paredzēto finansējumu, un to, ka finansējums tiek piešķirts, neņemot vērā iedzīvotāju blīvumu pašvaldībā.
{baneris}
Tomēr šādas izmaiņas netiks veiktas. Lielāku finansiālo atbalstu skolas varētu saņemt par skolēnu ar īpašām vajadzībām izglītošanu, kā arī par programmām padziļinātai mācību priekšmeta mācīšanai. IZM pārstāvji skaidro, ka sākumskolām paredzētā finansējuma koeficients netiks paaugstināts, jo, papētot situāciju, noskaidrojies, ka daudzas pašvaldības sākumskolām novirza mazāku finansējuma daļu, nekā tām paredzēts.
Pēc tam, kad pērn pedagogu skaits samazinājās teju par 5000, galvenokārt gan uz pensionēto skolotāju rēķina, šogad ir iestājusies zināma stabilitāte arī šajā ziņā. Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības vadītājai Ingrīdai Mikiško radies priekšstats, ka arī skolotāju skaits šogad būtiski nesamazināsies.
Pēc Mikiško teiktā, problēma esot skolēnu skaita samazinājums, kas atstājis iespaidu uz klašu komplektu skaitu un tādējādi arī uz skolotāju slodzi un viņu algu. Koķe gan norāda - IZM neesot informācijas par skolotāju pārprodukciju, un jauniem cilvēkiem darbs skolā atradīšoties. Šogad turpinoties vairāku gadu tendence, proti, joprojām trūkstot fizikas skolotāju.
Uz sarakstu
