ĀM parlamentārā sekretāre: Latvijas prezidentūrai izdevies sasniegt konkrētus rezultātus
Kā aģentūru LETA informēja ĀM, Lukaševica, uzrunājot Eiropas Ekonomisko un Sociālo lietu komiteju, norādīja, ka galvenie izaicinājumi Latvijas prezidentūrai saistījās ar situāciju drošības jomā ES, tās kaimiņos un pasaulē kopumā. "Situācija Ukrainā, ES reakcija uz Krimas aneksiju dominēja visās aizvadītā gada valstu un valdību vadītāju sanāksmēs," situāciju raksturoja ministrijas pārstāve.
Tāpat viņa vērsa uzmanību, ka vērā ņemami izaicinājumi starptautiskajai drošībai bija un joprojām pastāv arī citos reģionos, tajā skaitā Tuvajos Austrumos un Ziemeļāfrikā. Papildus gada sākumā nācies saskarties ar jauniem pārbaudījumiem ES drošībai, kas atklāja ES vājās vietas cīņā pret terorismu.
Laikā, kad Latvija pārņēma ES Padomes vadību no Itālijas, ES darba kārtībā svarīgāko vietu ieņēma sociālekonomiskā situācija ES un diskusija par izaugsmes un nodarbinātības veicināšanu.
"Trauslā izaugsme, kas liecināja par stagnācijas risku, zemā inflācija un ievērojamie bezdarba rādītāji lika ES meklēt izaugsmi veicinošus risinājumus. Lai arī šogad ES ekonomiskā situācija ir uzlabojusies, 2008.gada finanšu un ekonomikas krīzes sekas joprojām nav pilnībā pārvarētas. Finanšu situācija Grieķijā ir spilgts apliecinājums tam," uzskata Kalniņa-Lukaševica.
Runājot par Latvijas prezidentūras prioritātēm ministrijas pārstāve norādīja, ka ES konkurētspēja ir cieši saistīta ar izaugsmi un tādējādi iedzīvotāju dzīves kvalitāti ES. "Latvijas prezidentūra veltīja visas pūles, lai radītu un veicinātu maksimāli labvēlīgus apstākļus ES sociālekonomiskajai attīstībai," pauda ministrijas pārstāve, uzsverot, ka Latvijas prezidentūrā tika panākta vienošanās par trim ES ekonomikas politikas prioritātēm - investīciju veicināšanu, strukturālo reformu un atbildīgas fiskālās politikas īstenošanu, kā arī uz šīm prioritātēm balstītām individuālām rekomendācijām katrai dalībvalstij.
Attiecībā uz prioritāti Digitālā Eiropa, Kalniņa-Lukaševica skaidroja, ka Latvijas prezidentūra sniedza ieguldījumu Eiropas digitālās ekonomikas un Digitālā vienotā tirgus potenciāla atraisīšanā, lai sekmētu ES konkurētspēju, ekonomisko izaugsmi un jaunu darba vietu izveidi. Digitālā Vienotā tirgus potenciālais ieguldījums ES ekonomikai varētu sniegt papildus 415 miljardus eiro un radīt simtiem tūkstošu jaunu un kvalitatīvu darba vietu.
Tikmēr, runājot par iesaistītu Eiropu, viņa informēja, ka sadarbojoties ar ES Augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos Federiku Mogerīni, Latvijas prezidentūra veicināja drošību, ekonomisko un sociālo stabilitāti ES kaimiņu reģionos un plašākā pasaulē. Īpašu uzmanību prezidentūra pievērsa attiecībām ar Austrumu partnerības un Centrālāzijas valstīm, kā arī ES sadarbībai ar stratēģiskajiem partneriem tirdzniecības un drošības jomā.
"Vienlaikus mēs spējām nodrošināt tūlītēju un kvalitatīvu reakciju uz negaidītiem izaicinājumiem," viņa sacīja piebilstot, ka prezidentūras sagatavošanas posmā un tās norisē neatsveramu atbalstu sniegušas arī nevalstiskās organizācijās un sociālie partneri. Prezidentūras plānošanā 93 nevalstiskās organizācijas parakstīja sadarbības protokolu, apņemoties līdzdarboties prezidentūras sagatavošanā un norisē.
Tāpat Kalniņa-Lukaševica klātesošajiem norādīja, ka Latvijas prezidentūra ES Padomē ir izmantojusi visas tai sniegtās iespējas un panākusi vērā ņemamu virzību izvirzītajās prioritātēs - Konkurētspējīga Eiropa, Digitāla Eiropa un Iesaistīta Eiropa -, vienlaikus spējot nodrošināt tūlītēju un kvalitatīvu reakciju uz izaicinājumiem ES iekšējai drošībai un ES migrācijas un patvēruma politikai.
Latvija par savas prezidentūras darbības prioritātēm bija noteikusi informācijas sabiedrības stiprināšanu un tās piedāvāto iespēju izmantošanu ES nākotnes attīstībai, ES lomas stiprināšanu globālā mērogā, labklājības un drošības telpas veidošanu ES kaimiņu reģionos, kā arī konkurētspējīgākas ES veicināšanu kā pamatu izaugsmei, cilvēka dzīves kvalitātes uzlabošanai un ieguldījumu nākotnes attīstībā.
Trio prezidentūru 2014.gada otrajā pusgadā ievadīja Itālija, tai šī gada pirmajā pusē sekojot Latvijai, savukārt gada otrajā pusgadā to noslēgs Luksemburga.
Uz sarakstu
