Kategorijas 
Ziņas & Raksti
Valdība apstiprina Kultūrpolitikas pamatnostādnes līdz 2027. gadam – “Kultūrvalsts”
Kultūras ministrija (KM) ciešā sadarbībā ar nozares pārstāvjiem - valsts, pašvaldību, nevalstiskajām un privātajām kultūras institūcijām, kultūras nozares profesionāļiem un kultūras patērētājiem - ir izstrādājusi un Ministru kabinets 1. marta sēdē apstiprinājis kultūrpolitikas prioritāros uzdevumus nākamajiem 6 gadiem: Kultūrpolitikas pamatnostādnes “Kultūrvalsts.”
Konkurss: Kuru pašvaldību iedzīvotāji ir aktīvākie dabas taku tūristi?
Kuru pašvaldību iedzīvotāji ir aktīvākie dabas taku tūristi? Ar šādu jautājumu "Dabas koncertzāle" sāk konkursu, kurā aicina piedalīties novadu iedzīvotājus.
Špakovska dabas parks Ogrē - kāpēc vērts to apskatīt?
Tautā tā sauktais Špakovska parks jeb dendroloģiskais parks “Lazdukalni” ir skaista atpūtas vieta, kas atrodas Pārogrē. Nepilnus sešus hektārus plašajā teritorijā aug vairāk nekā 400 sugu koki un košumkrūmi. Parka augstākajā punktā izveidots skatu tornis, uz kuru ved kāpnes ar 100 pakāpieniem, un ir vairākas takas. Vien 70 metrus garā Purva taka aizvedīs līdz divus metrus dziļam dabiskam akacim. Ieeja parkā ir bez maksas.
Brīvības piemineklis – valstiskuma, vienotības, neatkarības un brīvības simbols
Brīvības piemineklis ir valsts nozīmes piemineklis, kas simbolizē latviešu tautas vienotību, Latvijas valstiskumu, neatkarību un brīvību, un kas atrodas Rīgā, Brīvības laukumā. Brīvības pieminekļa autori ir tēlnieks Kārlis Zāle, arhitekts Ernests Štālbergs, mākslas metālkalēji un akmeņkaļi, un citi. Tā pamatakmens tika ielikts 1931. gada 18. novembrī, savukārt svinīgā atklāšana notika četrus gadus vēlāk – 1935. gada 18. novembrī.
18. novembrī bez maksas varēs noskatīties Valsts svētku koncertu: LATVIJAI 103
Liepājas koncertzāle “Lielais dzintars” ielūdz uz vērienīgu un svinīgu mūsu valsts 103. jubilejas koncertu kopā ar Latvijas spožākajiem akadēmiskās mūzikas izpildītājmāksliniekiem un solistiem diriģenta Māra Sirmā virsvadībā.
18. novembris – Latvijas Republikas proklamēšanas diena
Šogad apritēs jau 103. gadadiena, kopš Latvijas Republikas neatkarības proklamēšanas; kopš tās vēsturiskās dienas, kad tika pasludināts, ka Latvija ir patstāvīga, neatkarīga un demokrātiska republika. 1918. gada 18. novembra pēcpusdienā mūsdienu Latvijas Nacionālajā teātrī tika proklamēta neatkarīga Latvijas valsts, kā arī darbu vienlaikus uzsāka Kārļa Ulmaņa vadīta Latvijas Pagaidu valdība.
5 filmas valsts svētku nedēļai
Valsts svētku nedēļā, pieminot Latvijas valsts likteni, cīņas par neatkarību un cilvēkus, kas par to cīnījušies un arī atdevuši savas dzīves un dzīvības, varam ne tikai aizdegt svecīti, nolikt ziedus pie pieminekļa un apmeklēt piemiņas vietas, bet arī kopīgi – ģimenes lokā – noskatīties vairākas Latvijā tapušas filmas.
Lāčplēša diena – Latvijas valsts neatkarības nosargāšanas diena
Lāčplēša diena Latvijā ir noteikta kā atceres diena un tiek atzīmēta par godu neatkarīgās Latvijas valsts armijas uzvarai pār Rietumu brīvprātīgo armiju – tā sauktajiem Bermontiešiem – 1919. gada 11. novembrī. Lāčplēsis iemieso tautas diženumu, savukārt viņa varonība simbolizē cilvēka drošsirdību, aizstāvot dzimteni, – tieši tādēļ ik gadu šajā dienā tiek godināti Latvijas brīvības cīnītāji.
Mārtiņdiena – kāda ir tās vēsture, tradīcijas un paražas?
Mārtiņi jeb Mārtiņdiena ir latviešu gadskārtu svētki, kas katru gadu tiek atzīmēti 10. novembrī. Tā ir diena, kas mūsu senčiem iezīmēja rudens beigas un ziemas sākumu, un bija arī viduspunkts starp Miķeļiem un Ziemassvētkiem (rudens un ziemas saulgriežiem). Mārtiņdiena tiek uzskatīta par veļu laika noslēgumu, turklāt tajā sākas arī ķekatu jeb masku gājienu laiks, kad ļaudis staigājuši no mājas uz māju, ietērpušies interesantās maskās.
Jēču dzirnavu taka – pārgājiena maršruts patiesiem piedzīvojumu meklētājiem
Izzinošā Jēču dzirnavu taka atrodas Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā un ved gar Jēču dzirnavām Rūjienas novada Naukšēnu pagastā. Dabas taka vijas caur klusām un savvaļām vietām – laukiem, mežiem un ganībām; pateicoties maršrutam, takas gaitā apskatāmi vairāki neparasti dabas un kultūrvēstures veidojumi: Jēču bļodakmens, Pugu akmeņu krāvumi, oss Garais kalns, Kraujiņu milzakmens, dižkoki, kā arī savvaļas zirgi un taurgovis ganību pļavās.