Valdība atbalsta Eiropas Sociālā pētījuma īstenošanu Latvijā
Kā noteikts NAP2020, ir nepieciešams mērīt un iegūt Eiropā salīdzināmus datus par tādiem rādītājiem kā sociālā labklājība, iedzīvotāju pilsoniskā līdzdalība, sabiedrības uzticēšanās politiķiem un tolerance pret citu tautību pārstāvjiem, pilsētas informācijas portālu tīklam Pilseta24.lv pavēstīja Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas un dokumentu pārvaldības nodaļas konsultante sabiedrisko attiecību jautājumos Kristīne Keiča.
Pētījumā iegūtie dati sniegs iespēju Latvijas sociālo zinātņu pētniekiem un studentiem īstenot visaptverošus salīdzinošus sociālos pētījumus, bet valsts iestādēm un nevalstiskajām organizācijām - veikt kvalitatīvu Latvijas sociālo un politisko norišu salīdzinošo analīzi.
Eiropas Sociālā pētījuma mērķis ir nodrošināt iespēju veikt pētījumus tādās pētniecības jomās kā sociālā politika, sociālā struktūra un politiskās sistēmas. Tāpat pētījumā iegūst datus par izglītības un zinātnes socioloģiju, jaunatnes socioloģiju, etniskajām attiecībām un devianci. 2014.gadā papildus pamata mērījumiem Eiropas Sociālajā pētījumā tiks iekļauti jautājumi par imigrāciju un nevienlīdzību veselības jomā, savukārt 2016.gadā galvenā izpētes tēma būs sociālā labklājība.
Pētījums nodrošina augstu kompetences līmeni un zināšanas par sabiedrībā notiekošajiem procesiem un sabiedrības vērtību izmaiņām. Eiropas Sociālajā pētījumā iespējams iegūt kvalitatīvus, metodoloģiski korektus un Eiropas līmenī savstarpēji salīdzināmus datus sociālajā jomā.
Latvijā Eiropas Sociālais pētījums ir īstenots divas reizes - 2007. un 2009.gadā. Pētījuma veikšanai, izturot nopietnu pārbaudījumu visu pētījuma posmu veikšanā, 2006.gadā veiksmīgi kvalificējušies Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta pētnieki, kas turpinās darbu arī šajā pētījuma posmā.
Uz sarakstu
