Straujuma neuzskata, ka Latvijā būtu stingrākas prasības pielaides piešķiršanā nekā citur
Straujuma atgādināja, ka jau iepriekšējā valdība atbalstījusi priekšlikumu par amatpersonu priekšpārbaudi pirms valsts noslēpuma piešķiršanas un tas tiks ņemts vērā pirms valdības apstiprināšanas.
Komentējot iespējamos cilvēktiesību pārkāpumus saistībā ar pielaides nepiešķiršanu, Straujuma informēja, ka šo jautājumu ir pārrunājusi ar tieslietu ministru Dzintaru Rasnaču (VL-TB/LNNK) un nesaskata, ka Latvijā ir stingrākas prasības, nekā citās valstīs.
"Satversmes aizsardzības birojs arī deva savu skaidrojumu," piebilda Straujuma.
Valsts kancelejas direktore Elita Dreimane norāda uz būtiskiem cilvēktiesību pārkāpuma riskiem saistībā ar pielaides piešķiršanu valsts noslēpumam. Turklāt Latvijā šajā ziņā pastāvot diezgan paradoksāla situācija, proti, nav noteikti nekādi kritēriji, pēc kuriem tiek izvērtēta pielaide valsts noslēpumam, aģentūrai LETA teica Dreimane. Pašreizējā kārtība paredz salīdzinoši subjektīvu vērtējumu. "Var pieņemt lēmumu nepiešķirt pieeju valsts noslēpumam arī tad, ja "pastāv šaubas par noslēpuma saglabāšanu". Tas nav nekāds kritērijs," uzsver Valsts kancelejas direktore.
Tas nozīmē, ka joprojām saglabājas augsts risks, ka valstij arī nākotnē var nākties maksāt par negatīviem Eiropas Cilvēktiesību tiesu spriedumiem saistībā ar lēmumiem nepiešķirt pielaidi valsts noslēpumam, jo saskaņā ar līdzšinējiem tiesas spriedumiem, pastāvošā kārtība neatbilst Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas prasībām. Uz šādām problēmām Valsts kanceleja jau ir vērsusi tiesībsargājošo iestāžu uzmanību.
Dreimane arī norāda, ka Satversmes aizsardzības birojs sniedz nepatiesu informāciju par Eiropas Cilvēktiesību tiesas lēmumiem attiecībā uz Latvijas pārsūdzības sistēmas par valsts noslēpuma pieejas anulēšanu atbilstību starptautiskajiem cilvēktiesību standartiem. Turklāt, pēc Dreimanes domām, pārrunas Satversmes aizsardzības birojā nav uzskatāmas par pienācīgu tiesas procesu, kurā cilvēks var sniegt savu objektīvu izklāstu biroja versijai. "Praksē bieži vien dzirdēts, ka cilvēks bez advokāta tiek uzaicināts uz šīm pārrunām un tiek nostādīts provokatīvu un vienpusēji pozicionētu argumentu priekšā," savu viedokli pauž Dreimane.
Pagājušajā gadā diviem toreizējiem ministriem - Baibai Brokai (VL-TB/LNNK) un Romānam Naudiņam (VL-TB/LNNK) tika atteikta pielaide valsts noslēpumam, taču abi ministri netika iepazīstināti ar iemesliem. Aktualizējot jautājumu par pielaides piešķiršanu, tika piedāvāts veikt amatpersonu pirmspārbaudes.
Uz sarakstu
