Savlaicīgai Krievijas informatīvās plūsmas ekspansijas konstatēšanai aicina veikt mediju monitoringu
Viņš klātesošajiem interesentiem Rīgā stāstīja, ka aktīva Krievijas informatīvā ekspansija Ukrainā sākās 2013.gadā, kad Krievijas prezidents Vladimirs Putins atgādināja par Krievijas sekošanu katram Ukrainas solim - vai tā būtu tuvināšanās Eiropas Savienībai, Muitas savienībai, vai arī kādam citam projektam.
Vēlāk varēja novērot agresora valsts propagandas uzplaiksnījumus, tostarp vairākus informācijas katalizatorus, kas izdevīgi tikai pašam agresoram. Viņš arī norādīja, ka Krievijai šajā gadījumā bija izdevīgi mēģināt kontrolēt informācijas kanālus, kas deva spēcīgu dezinformācijas impulsu.
Runājot par to, vai šādus agresora gājienus jau iepriekš varēja prognozēt, Gusarovs skaidroja, ka būtu nepieciešams ieviest mediju plūsmas monitoringu, sākotnēji fokusējoties uz trim grupām - presi, radio, kā arī televīziju.
"Agresors mēģina piesaistīt sabiedrības uzmanību konkrētām problēmām, savukārt valstij būtiskās tēmas no stāstiem tiek izņemtas. Šajā gadījumā nepieciešams veikt arī interneta un sabiedriskās domas monitoringu, raugoties arī uz lokālajiem viedokļu līderiem un to pausto," viņš izteicās.
Ukrainas Militāri politisko pētījumu centra vadošais eksperts arī skaidroja, ka brīdī, kad monitoringa rezultātā tiek konstatēti sabiedrotie, neitrālie spēki, kā arī pretinieki, tie ir jānodala, lai ar katru no šīm grupām strādātu pēc citas metodoloģijas.
Runājot par Krievijas televīzijas kanālu pārraižu pārtraukšanu, ja tie izplata dezinformāciju un propagandu, eksperts vērsa uzmanību, ka tas ir tikai pagaidu iespējamais variants. Lai attiecīgie plāni darbotos ilgtermiņā, valstij jābūt gatavai aizpildīt informatīvās telpas vakuumu, pretējā gadījumā to izmantos agresors.
"Valstij uzreiz ir jāpiedāvā analogs aizliegtajai informācijai. Piemēram, Ukraina ar šo darbu tika galā veiksmīgi, pateicoties ministriju rīcībai, piedāvājot korekcijas un iespējamos risinājumus," viņš norādīja.
Uz sarakstu
