Sāk gatavoties dabasgāzes tirgus darbības principu izmaiņām
EM norāda, ka līdzšinējie noteikumi ir nepilnīgi, jo neparedz atbilstošu dabasgāzes tirgus regulējumu pēc 2017.gada 3.aprīļa, kad spēkā stājas grozījumi Enerģētikas likumā, nosakot prasības un pienākumus tirgus dalībniekiem, darbojoties atvērtā dabasgāzes tirgū, kad lietotājiem pastāv iespēja brīvi izvēlēties dabasgāzes tirgotāju un iegādāties dabasgāzi par cenu, kas noteikta, tirgus dalībniekiem savstarpēji vienojoties.
Kā aģentūrai LETA skaidroja Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) vadītājs Rolands Irklis, jaunie noteikumi ietver regulējumu attiecībā uz vairāku tirgotāju darbību un tirgotāju maiņas procedūrām. "Tas arī ir būtiskākais nosacījums, lai atvērtais dabasgāzes tirgus nākamā gada aprīlī sāktu darboties. Jācer, ka potenciālie jaunie tirgotāji arī būs aktīvi šajā posmā un sniegs priekšlikumus noteikumu projekta pilnveidošanai," piebilda Irklis.
Jaunais noteikumu projekts paredz no 2017.gada 3.aprīļa visiem dabasgāzes lietotājiem tiesības brīvi izvēlēties dabasgāzes tirgotāju. Savukārt, lai mazinātu sociālo spriedzi, mājsaimniecības lietotājiem ir paredzēta pakāpeniska tirgus atvēršana, tas ir, tiem saglabātas tiesības neizmantot iespēju kļūt par tirgus dalībnieku, lai brīvi izvēlētos enerģijas tirgotāju. Izmantojot tiesības nekļūt par tirgus dalībniekiem, mājsaimniecības lietotajiem tiek piešķirts saistītā lietotāja statuss un nodrošināta iespēja saņemt dabasgāzi par regulatora noteiktajiem tarifiem, nevis tirgus cenu. Pienākums piegādāt dabasgāzi saistītajiem lietotājiem par regulētiem tarifiem ir noteikts publiskajam tirgotājam.
Noteikumu projekts paredz, ka no 2017.gada 3.aprīļa līdz 2019.gada 1.janvārim publiskā tirgotāja pienākumus pilda komersants, kuram 2017.gada 1.februārī ir spēkā esoša dabasgāzes tirdzniecības licence, porti, AS "Latvijas Gāze".
SPRK vadītājs skaidroja, ka Enerģētikas likums nosaka, ka mājsaimniecības lietotājs ir saistītais lietotājs, ja nav izmantojis iespēju kļūt par tirgus dalībnieku. Līdz ar to likumā ir nostiprināta mājsaimniecību izvēles iespēja. "Noteikumu projektā ietvertā norma paredz, ka mājsaimniecības varēs izvēlēties - būt par saistīto lietotāju un pirkt dabasgāzi no publiskā tirgotāja "Latvijas Gāzes" par regulatora apstiprinātu cenu vai pirkt dabasgāzi no jebkura cita tirgotāja," norādīja Irklis.
Lai dabasgāzes tirdzniecības procesu izveidotu pēc iespējas vienkāršāku un lietotājam saprotamu, noteikumu projektā kā efektīvāks un saprotamāks lietotājam apkalpošanas risinājums tiek atzīts tā sauktais tirgotāja centriskais modelis, kurā visu klientu apkalpošanu nodrošina tirgotājs, bet, sadales sistēmas operatoram atstājot sadales sistēmas tehniskos jautājumus, un lietotājam ar sadales sistēmas operatoru ikdienā nav jāsazinās. "Šī modeļa priekšrocība ir tā, ka vienīgais kontakts lietotājam ir jāveido ar savu dabasgāzes tirgotāju, kurš risina visus lietotājam neskaidros jautājumus un problēmas," atzīts EM.
Lietotāja ieguvumi, ieviešot tirgotāja centrisko modeli, paredz, ka būs viens kontakta punkts, kurā risināt visus jautājumus; vienots tirgotāja izrakstīts rēķins, kurā ietverta maksa par patērēto dabasgāzi, sistēmas pakalpojumiem un nodokļiem; ar tirgotāja maiņu saistītie jautājumi tiek kārtoti pie izvēlētā jaunā tirgotāja, kas būtiski atvieglo un paātrina tirgotāja maiņas procesus; tirgotājs ir lietotāja pārstāvis, palīdzot risināt lietotāja tehniskos jautājumus ar sadales sistēmas operatoru.
Noteikumu projekts arī paredz, ka dabasgāzes piegāde pēc tirgotāju maiņas tiek sākta tikai mēneša pirmajā datumā. Tas atbilst pašlaik izmantotā norēķinu perioda sākumam, kas tiek piemērots ne tikai dabasgāzes apgādē, bet arī pārējās energoapgādes jomā. Tādējādi tiek ierobežota nepamatoti bieža tirgotāju maiņa un attiecīgi atviegloti sistēmas operatora pienākumi, nodrošinot attiecīgo tirgotāju ar nepieciešamo informāciju par patērēto dabasgāzi.
Tā kā Eiropas Savienības (ES) tiesību akti dabasgāzes tirgus jomā paredz, ka dabasgāzes pārrobežu tirdzniecībai un tirgus integrācijai tiek izstrādāti ES līmeņa Tīkla kodeksi, tad arī Latvijā piegādātā dabasgāze būtu jāmēra nevis pēc apjoma, bet gan pēc kaloritātes, piemērojot uzskaites mērvienību - vatstunda. Tādējādi nepieciešams veikt attiecīgās izmaiņas uzskaites sistēmās, kurās dabasgāzi uzskaita normālkubikmetros vai kubikmetros. Kā iespējamais risinājums noteikumu projektā ir izvēlēta uzskaites rādījumu pārveidošana, izmantojot attiecīgu koeficientu.
Kā ziņots, Saeima šā gada 11.februārī galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Enerģētikas likumā, atbalstot gāzes tirgus atvēršanas un AS "Latvijas Gāze" sadalīšanas nosacījumus.
Uz sarakstu
