Banner 980x90

Saeimas komisijā domstarpības par laiku, kad varētu stāties spēkā regulējums par pašvaldību referendumiem

Rīga, 21.marts, LETA. Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputātiem šodien radās domstarpības par to, kad vajadzētu stāties spēkā likumam par pašvaldību referendumiem.

Lai varētu rīkot pašvaldību referendumus, nepieciešamas izmaiņas attiecībā uz vēlētāju reģistru. Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes pārstāvji šodien komisijas sēdē skaidroja, ka Valsts kontrole neļaujot sākt ieguldīt šajā projektā, kamēr jauns regulējums par pašvaldību referendumiem nav stājies spēkā. Tas izraisīja Aināra Mežuļa (ZZS) kritiku, kurš šo situāciju nosaucis par apburto loku. Viņš arī mudināja komisiju prasīt Valsts kontroles skaidrojumu par šo situāciju. Arī Nellija Kleinberga (LRA) norādīja - šī situācija pierādot, ka lēmumus ietekmē izpildinstitūcijas, nevis deputāti.

Deputāts Juris Šulcs (V), kurš šodien vadīja komisijas sēdi, mudināja vērsties Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā, kā arī Iekšlietu ministrijā, lai risinātu jautājumu par iespējamu likumprojekta spēkā stāšanās datumu. Jānis Tutins (S) gan nepiekrita šādam piedāvājumam, uzsverot, ka deputātiem pašiem jāvienojas par termiņu, kas arī stimulētu veikt pārējās nepieciešamās darbības regulējuma īstenošanai.

Komisijas sēdē arī izskanēja vairāki priekšlikumi par iespējamu likumprojekta spēkā stāšanās datumu - 2020.gads vai 2019.gada vidus. Tomēr deputāti šodien vienojās atlikt šo jautājumu un pieņemt lēmumu kādā no tuvākajām sēdēm.

Vietējo pašvaldību referendumu likumprojekts parlamentā nonāca 2013.gadā, iepriekšējā sasaukumā tas netika izskatīts līdz galam, tāpēc to pārņēma pašreizējais deputātu sasaukums. Priekšlikumos uz trešo lasījumu šim likumprojektam deputāts Veiko Spolītis rosināja noteikt, ka regulējums stājas spēka 2016.gada 1.jūnijā, bet iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (V) - 2018.gada 1.janvārī.

Vietējo pašvaldību referendumu likumprojekts nosaka vietējo pašvaldību referendumu ierosināšanas un norises kārtību. Pašvaldību referendumu likums nepieciešams, lai nodrošinātu iespēju iedzīvotājiem piedalīties jautājumu lemšanā pašvaldībās un ietekmēt domes darbu vietējo iedzīvotāju interesēs, iepriekš norādīja likumprojekta autori Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā. Likumprojekts pašvaldības iedzīvotājiem paredzētu arī tiesības atlaist pašvaldības domi, ja tā nerīkojas atbilstoši iedzīvotāju interesēm un ir zaudējusi vēlētāju uzticību.

Paredzēts, ka jaunais likums noteiks jautājumus, par kuriem var ierosināt un rīkot vietējās pašvaldības referendumu, tā finansēšanas avotu, kā arī kārtību, kādā ierosināms un rīkojams referendums un paziņojami rezultāti. Iecerēts, ka pašvaldības referendumu organizēs attiecīgās republikas pilsētas vai novada vēlēšanu komisija, un nepieciešamības gadījumā savu atbalstu sniegs Centrālā vēlēšanu komisija.

Dalies ar šo rakstu

Uz sarakstu
Pilseta24.lv neatbild pievienotajiem lasītāju komentāriem, kā arī aicina portāla lasītājus, rakstot komentārus, ievērot morāles un pieklājības normas, nekurināt un neaicināt uz rasu naidu, iztikt bez rupjībām. Lūguma neievērošanas gadījumā Pilseta24.lv patur tiesības liegt komentēšanas iespēju. Komentāros publicējamā teksta garums ir ierobežots līdz 1000 zīmēm. Nereģistrētiem lietotājiem ir aizliegta HTML un hipersaišu publicēšana!
Komentāri (0)