Saeima atbalsta Parīzes nolīgumu par klimata pārmaiņu ierobežošanu
Pēc tam, kad nolīgums tiks ratificēts, Latvijas pienākums būs īstenot saistības, ko paredz Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu kopīgā apņemšanās līdz 2030.gadam samazināt siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas par vismaz 40% salīdzinājumā ar 1990.gadu. Šāds mērķis noteikts, lai noturētu globālās temperatūras pieaugumu zem diviem grādiem, salīdzinot ar pirmsrūpniecības laikmeta vidējo temperatūru.
"Latvija sarunās līdz šim panākusi sev būtiski izdevīgākus nosacījumus, nekā sākotnēji tika piedāvāts, proti, Latvijai tagad piedāvātais mērķis ir 6% samazinājums, salīdzinot ar 2005.gadu, kas ir trešais zemākais mērķis starp visām 28 ES dalībvalstīm, taču sarunas vēl turpinās," pauž vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards (VL-TB/LNNK).
LETA jau ziņoja, ka 2016.gada septembra beigās ES vides ministriem pēc garām diskusijām izdevās panākt vienošanos par Parīzes nolīguma ratifikāciju. Ieilgušo diskusiju iemesls bijušas dalībvalstu bažas par to, kā nolīgums ietekmēs klimata pārmaiņu apturēšanas prasību ievērošanu nacionālā līmenī. Oktobra sākumā nolīguma ratifikācija tika atbalstīta arī Eiropas Parlamentā.
Parīzes nolīgums tiek uzskatīts par līdz šim nozīmīgāko starptautisko vienošanos klimata pārmaiņu ierobežošanai. Tas ar 195 valstu vienbalsīgu lēmumu tika apstiprināts 2015.gada nogalē ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām dalībvalstu sanāksmes laikā.
Papildus emisiju samazināšanas mērķiem Parīzes nolīgums nosaka mērķus arī saistībā ar pielāgošanos klimata pārmaiņām un investīciju novirzi oglekļa mazietilpīgā attīstībā periodā pēc 2020.gada.
Līdz 2016.gada 22.oktobrim Parīzes nolīgumu bija ratificējušas 84 valstis, kas atbildīgas par aptuveni 61% pasaules SEG emisiju, starp tām arī lielākās emitētājas pasaulē - ASV, Ķīna un Indija. Arī vairākas ES valstis ir pabeigušas ratifikāciju - Vācija, Francija, Polija, Ungārija.
Parīzes nolīgums stājās spēkā šī gada novembrī.
Uz sarakstu
