Rosina ieviest obligātos eksāmenus fizikā un ķīmijā
Asociāciju pārstāvji obligāto fizikas un ķīmijas eksāmenu ieviešanu pamato ar to, ka Latvijas izglītības sistēma pēdējos gados nesasniedz tai izvirzīto mērķi. Proti, atstājot skolas solu, skolēns bieži vien nav gatavs tālākajam dzīves ceļam.
"Skolēns nav ieguvis tās pamatzināšanas un prasmes, kas motivētu viņu doties tālāk. Redzam to, ka uzņēmējiem atrast kvalificētus, izglītotus darbiniekus kļūst arvien grūtāk. Īpaši tas attiecināms uz eksaktajām nozarēm. Šīs Latvijā ir augošas nozares, bet profesionāļu kļūst arvien mazāk. Latvijas izglītības sistēmai nespējot sagatavot jaunos profesionāļus, šo nozaru tālāka attīstība ir būtiski apdraudēta," teikts asociāciju vēstulē.
Latvijas skolu beidzēji arvien vairāk vēlas apgūt dažādas ar eksaktajām zinātnēm saistītas jomas. Tas nozīmē, ka uzņēmēju vēlmes topošie jaunie profesionāļi un viņu vecāki ir sadzirdējuši, taču bieži vien skolēnu zināšanas eksaktajos priekšmetos ir nepietiekamas, lai sekmīgi pabeigtu augstskolas pirmo kursu.
Starptautiskajos reitingos Latvijas skolēnu rezultāti matemātikā un dabaszinātnēs, lai gan pēdējo piecpadsmit gadu laikā ir uzlabojušies, tomēr arvien ir viduvēji. "Tas mūs turpina padarīt par Eiropas attīstības , un to ir nepieciešams mainīt," uzskata LETERA prezidents Normunds Bergs.
Jau reizi Latvijas sabiedrība nonāca līdz gatavībai atjaunot obligātos centralizētos eksāmenus eksaktajos priekšmetos, tomēr ideja tā arī palika nerealizēta, atgādina LAĶĪFA valdes priekšsēdētājs Vitālijs Skrīvelis.
Eksāmens pats par sevi situāciju nemainīs, ne jau tā ieviešana mudinātu skolēnus mācīties vairāk. Obligātais eksāmens ķīmijā vai fizikā liktu pārstrādāt mācību programmas, lielāku uzsvaru mācību procesā veltot eksaktajiem priekšmetiem, kuru zināšana Latvijas darba tirgū ir tik nozīmīga, uzsver Skrīvelis.
"Mums ir brīnišķīgi izcilības piemēri, ar kuriem varam lepoties. Mums vairāk vajag cilvēkus, kas ir spējīgi loģiski domāt un analizēt, izdarīt izsvērtus un patstāvīgus lēmumus. Izglītots cilvēks rada darbvietas. Tas ir mūsu nākotnes izaicinājums - motivēt skolēnus pašus veidot darbvietas, nevis kļūt par darba ņēmējiem. Mūsdienu globālā ekonomika attīstās tieši šajā virzienā, un Latvijai tam ir jābūt gatavai," atzīmē Skrīvelis.
Taču Bergs norāda, ka patlaban nozari pārraugošā Izglītības un zinātnes ministrija tiek vainota, ka skolu tīkls Latvijā nav attīstīts. "Bet tas nav iespējams, jo reģioniem nav savas attīstības politikas, reģioni ir sadalīti, katra pašvaldība dzīvo kā karaļvalsts un savā starpā nemaz nesarunājas. Par kādu skolu tīkla attīstību mēs varam runāt?"
Jaunais pedagogu darba samaksas modelis ir kā atslēga, kas sniegs Latvijai iespēju turpināt darbu pie izglītības sistēmas sakārtošanas tādā veidā, lai skolēnu mācību rezultāti uzlabotos. Bez skolotāju darba samaksas jautājuma sakārtošanas, kas "buksē" jau gadiem, būtiskas izmaiņas skolotāju motivācijā mācīt bērnus kvalitatīvi un radoši, izglītības sistēmā sagaidīt nav iespējams, uzskata asociāciju pārstāvji.
Ar šo vēstuli vairāku uzņēmējdarbības nozaru pārstāvji pauž atbalstu izstrādātajam modelim un apņēmībai veikt skolotāju algu reformu. "Tāpat pieprasām visbeidzot ieviest obligātos centralizētos eksāmenus fizikā un ķīmijā," teikts LETERA un LAĶĪFA vēstulē.
Jaunais pedagogu atalgojuma modelis joprojām ir izglītības un zinātnes ministres Mārītes Seiles prioritāte. Valdošās koalīcijas partijas iepriekš vienojās, ka Seilei kopā ar pašvaldību pārstāvjiem vēlreiz jāprecizē atsevišķi jautājumi par jauno pedagogu darba samaksas modeli. Ministrei sadarbībā ar Latvijas Pašvaldību savienību, Latvijas Lielo pilsētu asociāciju, kā arī koalīcijas partneriem vēlreiz būs jāizskata pedagogu atalgojumu modelis un vēlreiz jāprecizē atsevišķi jautājumi.
Jaunā pedagogu algu modeļa izskatīšanu valdībā sola jau kopš jūnija, izskanot vairākiem iespējamiem datumiem. Iepriekš izglītības un zinātnes ministre pauda viedokli, ka, neskatoties uz to, ka modelis varētu netikt ieviests jau ar 1.septembri, līdz mācību gada beigām vai, kas esot reālāk, vasaras vidum, vajadzētu pieņemt Ministru kabineta noteikumus. Noteikumi tikšot virzīti steidzamības kārtā.
Izglītības un zinātnes ministrija rosina jauno pedagogu darba samaksas modeli ieviest tikai nākamajā gadā, turklāt darot to divos atsevišķos posmos.
Modeļa ieviešana valsts profesionālās izglītības iestādēs varētu notikt jau 1.janvārī, bet pašvaldību un privātajās vispārējās un profesionālās izglītības iestādēs - tikai ar 2016.gada 1.septembri.
Pedagogu atalgojuma jaunā modeļa ieviešanai valsts budžetā gadā papildus ir nepieciešami 31,43 miljoni eiro, 2016.gada četriem mēnešiem - 10,48 miljoni eiro, lai novērstu pašreizējo pedagogu atalgojuma nevienlīdzību un palielinātu nepieciešamo atbalstu skolēniem.
Uz sarakstu
