Banner 980x90

Rinkēvičs aicina ES aktualizēt Krimas neatzīšanas politiku

Eiropas Savienībai (ES) jāaktualizē Krimas neatzīšanas politika, tā pirms pirmdien, 16.martā, gaidāmās ES Ārlietu padomes sanāksmes Beļģijas galvaspilsētā Briselē paziņojis ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (V).

Ministrs savā "Twitter" kontā atgādināja, ka pirms gada notika prettiesisks un starptautiski neatzīts "referendums" par Krimas pievienošanu Krievijai.

"ES jāaktualizē neatzīšanas politika," norādīja Rinkēvičs.

Savukārt Ārlietu ministrijā skaidroja, ka Krievijas lēmums par Krimas pievienošanu tādējādi turpinot prettiesiskās aneksijas procesu, rupji pārkāpa starptautiskās tiesības, tostarp Krievijas starptautiskās saistības.

Latvija kopā ar starptautisko sabiedrību ir konsekventi nosodījusi šo rīcību un šādu pozīciju paudīs arī turpmāk kopā ar partneriem ES un pārējā pasaulē, turpinot Krimas prettiesiskās aneksijas neatzīšanas politiku. Latvija stingri iestājas par Ukrainas teritoriālās integritātes un suverenitātes atjaunošanu.

Ministrijā arī skaidroja, ka Krimas prettiesiskā aneksija ir veicinājusi nestabilitāti reģionā un atstājusi negatīvu ietekmi uz starptautiskās drošības vidi, kā arī novedusi pie straujas cilvēktiesību situācijas pasliktināšanās Krimā, īpaši attiecībā uz Krimas tatāru tiesību ierobežošanu un pārkāpumiem.

Latvija arī atkārtoti uzsver, ka Krimas prettiesiskā aneksija ir bezprecedenta gadījums Eiropas pēckara vēsturē, tāpēc starptautiskajai sabiedrībai ir jāiegulda maksimālas pūles, lai starptautisko tiesību normas, īpaši attiecībā uz valstu teritoriālās integritātes un suverenitātes nodrošināšanu, tiktu strikti ievērotas.

Krievija pērn februārī okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Kopš aprīļa Maskavas atbalstītie un apbruņotie kaujinieki, diversanti un Krievijas regulāro vienību karavīri ieņēmuši plašus apvidus Luhanskas un Doņeckas apgabalos, Ukrainas austrumos.

Kā janvāra beigās ANO Drošības padomes sēdē apliecināja Ukrainas vēstnieks ANO Jurijs Sergejevs, Ukrainas austrumos atrodas 12 000 Krievijas karavīru.

Ukrainas, Francijas, Vācijas un Krievijas līderi 12.februārī sarunās Minskā vienojās par karaspēka un smagās tehnikas atvilkšanu, kā arī par uguns pārtraukšanu Ukrainas austrumos, sākot no 14.februāra pusnakts.

Ignorējot pamiera vienošanos, Krievijas algotņi un karavīri uzbruka stratēģiski svarīgajai Debaļcevei, bet šobrīd Krievijas bruņotie spēki jau tiek koncentrēti pie Mariupoles.

Dalies ar šo rakstu

Uz sarakstu
Pilseta24.lv neatbild pievienotajiem lasītāju komentāriem, kā arī aicina portāla lasītājus, rakstot komentārus, ievērot morāles un pieklājības normas, nekurināt un neaicināt uz rasu naidu, iztikt bez rupjībām. Lūguma neievērošanas gadījumā Pilseta24.lv patur tiesības liegt komentēšanas iespēju. Komentāros publicējamā teksta garums ir ierobežots līdz 1000 zīmēm. Nereģistrētiem lietotājiem ir aizliegta HTML un hipersaišu publicēšana!
Komentāri (0)