Pētījums: Galvenais iemesls ātrās ēdināšanas ēstuvju apmeklēšanai - pēkšņs izsalkums
Lielākā daļa jeb 76% aptaujāto Igaunijas iedzīvotāju, apmeklējot ātrās ēdināšanas ēstuves, vēlas iegūt ātru maltīti. Mazāk nekā puse jeb 40% lietuviešu biežāk izvēlas apmeklēt ātrās ēdināšanas ēstuves, lai pavadītu laiku ar draugiem, bet 32% - lai dotos baudīt maltīti ārpus mājām ar ģimeni.
Savukārt 18% latviešu biežāk nekā pārējo Baltijas valstu dzīvotāji izvēlas ātrās ēdināšanas ēstuves pusdienu baudīšanai.
Izvēloties ātrās ēdināšanas ēstuves, Baltijas valstu iedzīvotāji balstās uz trīs galvenajiem kritērijiem - ēdienam jābūt garšīgam, pārtikas produkti ir pareizi jāapstrādā un ēdienu pagatavošanā jāizmanto augstas kvalitātes izejvielas. Kā svarīgu kritēriju ātrās ēdināšanas ēstuvju izvēlē 80% latviešu un lietuviešu atzinuši arī speciālos piedāvājumus un atlaides.
Vērtējot iemeslus, kā Baltijas valstu iedzīvotāji izvēlas ātrās ēdināšanas ēstuves, atklājās, ka Latvijas iedzīvotāji ir prasīgākie gan pret ēdiena sastāvdaļām un izejvielu kvalitāti, gan gaidīšanas laiku un apkalpošanas kvalitāti.
Pētījuma dati liecina, ka latvieši atšķirībā no kaimiņvalstu iedzīvotājiem lielāku uzmanību pievērš ēdiena sastāvdaļām. 74% Latvijas iedzīvotāju atzinuši, ka šādas informācijas saņemšana viņiem ir būtiska, kamēr kaimiņvalstīs tā ir svarīga aptuveni pusei iedzīvotāju. Arī izejvielu kvalitātei tiek pievērsta īpaša uzmanība visās Baltijas valstīs - par būtisku to atzinuši 90% Latvijas, 86% - Lietuvas un 84% Igaunijas respondentu.
Apmeklējot ātrās ēdināšanas ēstuves, personīga pieeja un apkalpošanas kvalitāte ir svarīga visu Baltijas valstu iedzīvotājiem, taču īpaši nozīmīga tā ir Latvijas iedzīvotājiem - 89%. Kā svarīgs kritērijs ātrās ēdināšanas vietu izvēlē iezīmējās arī īss gaidīšanas laiks, kas jāpavada, gaidot ēdiena pagatavošanu. Visvairāk to novērtē latvieši, taču mazāk svarīgs šis kritērijs ir kaimiņvalstu iedzīvotājiem.
Pētījumu par ēšanas paradumiem un ātrās ēdināšanas nozares tendencēm sadarbībā ar pētījumu centru "Socio Uuringukeskus" Somijas un Baltijas valstu ātrās ēdināšanas ķēde "Hesburger" veica pagājušā gada nogalē.
Pētījumā piedalījās 1006 Latvijas, 1040 Lietuvas un 1000 Igaunijas iedzīvotāji vecumā no 15 līdz 49 gadiem.
Somijas un Baltijas valstu ātrās ēdināšanas ķēdes "Hesburger" pārdošanas apjoms Baltijas tirgū pērn, salīdzinot ar 2013.gadu, pieaudzis par 7,4%, sasniedzot 48 miljonus eiro. No tiem 17,5 miljoni bija Latvijā, 11,9 miljoni - Lietuvā, savukārt Igaunijas tirgū - 18,6 miljoni eiro. Investīcijas jaunu "Hesburger" ēstuvju atklāšanai Latvijas tirgū pagājušajā gadā sasniedza trīs miljonus eiro.
Kopumā ar zīmolu "Hesburger" darbojas vairāk nekā 400 struktūrvienības Somijā, Baltijas valstīs, Vācijā, Krievijā un Turcijā. "Hesburger" darbinieku skaits pārsniedz 6100. Pērnvasar uzņēmums svinēja desmit darba gadu jubileju Latvijas tirgū.
2013.gadā "Hesburger" apgrozījums Latvijā pieaudzis par 11%, sasniedzot 17,2 miljonus eiro. Kopējais "Hesburger" pārdošanas apjoms 2013.gadā visās Baltijas valstīs bijis 45,5 miljoni eiro, no tiem 18 miljoni eiro ir apgrozījums Igaunijā un 10,3 miljoni eiro - Lietuvas tirgū. Savukārt "Hesburger" investīcijas Baltijas reģionā 2013.gadā ir desmit miljoni eiro, no tiem 3,7 miljoni eiro investēti Latvijas tirgū.
Kā liecina "Firmas.lv" informācija, ķēdi "Hesburger" Latvijā pārvalda 26 uzņēmumi, kas pieder SIA "Rigaburger". Savukārt "Rigaburger" pilnībā pieder Somijas kompānijai "Hes-Pro (Finland) Oy".
Uz sarakstu
