Par "Latvijas pienu" interesējas Skandināvijas "Arla Foods" un "Valio"
"Arla Foods" pieder gandrīz 80% Dānijas piena produktu tirgus, apmēram 15% tirgus Somijā un ap 60% Zviedrijā. Kooperatīvs "Arla Foods" ir iegādājies piena pārstrādes uzņēmumus Somijā, Nīderlandē un Lielbritānijā, ieņemot līderpozīcijas šo valstu piena produktu tirgū.
Vienlaikus netiek izslēgta iespēja, ka par "Latvijas piena" kapitāldaļām interesējas arī Somijas lielākais kooperatīvs "Valio", kas apvieno ap 10 000 zemnieku un kam pieder apmēram 20 piena produktu ražotnes Somijā un divas Igaunijā. "Valio" kā vienu no mērķiem izvirzījis kļūt par vadošo preču zīmi ne tikai Somijā, bet arī Zviedrijā, Krievijā un Baltijas valstīs.
Arī zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS) pēc valdības sēdes prognozēja, ka jaunais "Latvijas piena" kapitāldaļu turētājs var būt atzīts kooperatīvs no Eiropas.
Vērtējot "Latvijas piena" izredzes, ministrs norādīja, ka ir trīs ieinteresēti uzņēmuma daļu pircēji, kuriem finanšu līdzekļi atļauj iegādāties "Latvijas piena" daļas.
Tāpat ministrs norādīja, ka "Latvijas pienam" pēc kredītbrīvdienu piešķiršanas jauni nosacījumi netiks izvirzīti. "Valdība pieņēma tādu lēmumu, kā bija plānots, un nekādi jauni nosacījumi netiek izvirzīti. Valdība kapitāļdaļu pirkšanas procesā nevar iesaistīties. Kā kapitāldaļu turētāji lems, tā arī būs. Zemkopības ministrija noteikti nepirks," sacīja Dūklavs.
Kā ziņots, valdība 28.jūlijā slēgtajā daļā skatīja rīkojuma projektu "Par grozījumiem valsts galvotajā 2011.gada 9.jūnija aizdevuma līgumā, kas noslēgts starp SIA "Latvijas piens" un AS "SEB banka, vienprātīgi lemjot par valsts galvotā kredīta pamatsummas maksājuma atlikšanu uz pusgadu zemniekiem piederošajam uzņēmumam. Patlaban neatmaksātais valsts galvotā aizdevuma apmērs ir 5 027 473 eiro.
"Latvijas piens" pagājušajā nedēļā nosūtīja vēstuli Valsts kasei ar lūgumu rast iespēju piešķirt uzņēmumam kredīta brīvdienas uz pusgadu saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem, kas reglamentē valsts vārdā sniegto galvojumu uzraudzības kārtību.
"Latvijas piens" palicis "Trikātai KS" parādā 3 036 600 eiro, līdz ar to kooperatīvs pārdod sev piederošos 55,36% rūpnīcas kapitāldaļu. Aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija liecina, ka potenciālie pircēji varētu būt no Igaunijas, Lietuvas vai Ukrainas.
Uzņēmums izstrādājis piedāvājumu parādu nomaksai "Trikātai KS", paredzot līdztekus jaunajam parādu atmaksas grafikam piedāvāt kooperatīvam ķīlu pret parādsaistībām - zīmolu "Trikāta", kas iekļauts uzņēmuma pamatkapitālā ar nominālvērtību divi miljoni eiro. Ja rūpnīca nepildīs parādsaistības, "Trikāta KS" būs tiesīga zīmolu pārdot.
Tikmēr Valmieras rajona tiesa 23.jūlijā atjaunoja "Trikātas KS" maksātnespējas procesa lietu, jo kooperatīvs noteiktajā termiņā neiesniedza tiesiskās aizsardzības pasākumu plānu. Lietas izskatīšana, kur tiks lemts par procesa tālāko gaitu, notiks 6.augustā plkst.13.30.
"Latvijas piens" darbu sāka 2012.gada beigās un ražo sieru, vājpiena koncentrātu un krējumu. Eksports industriālo produktu jomā veido 98%, savukārt patēriņa produktu jomā - 17%. Produkti tiek eksportēti uz Lietuvu, Igauniju, Ukrainu, Vāciju, Slovākiju, Lielbritāniju, Izraēlu. 14,79 miljonus eiro vērtās "Latvijas piena" rūpnīcas pamatakmens tika likts 2011.gada septembrī. Kooperatīva biedru līdzfinansējums veidoja 1,42 miljonus eiro, kredīts bankās - aptuveni 9,24 miljonus eiro, bet Eiropas Savienības fondu finansējums - aptuveni 4,26 miljonus eiro. "Latvijas piens" arī saņēma valsts garantēto atbalstu - 7,11 miljonus eiro.
Saskaņā ar "Firmas.lv" informāciju patlaban "Latvijas piena" īpašnieki ir kooperatīvi "Trikāta KS" ar 53,66% kapitāldaļu, "Dzēse" ar 20,94% kapitāldaļu, "Latraps" ar 19,62% kapitāldaļu, kā arī "VAKS" ar 5,87% kapitāldaļu.
"Latvijas piena" provizoriskais apgrozījums pērn bijis 28,33 miljoni eiro.
Uz sarakstu
