Pagājušajā gadā ugunsgrēkos gājuši bojā 95 cilvēki; noslīkuši 110 cilvēki
Pēdējos gados novērota tendence, ka ugunsgrēku skaits pakāpeniski samazinās. Aizvadītajā gadā reģistrēti par 10% mazāk ugunsgrēku nekā 2015.gadā. Visvairāk ugunsgrēku reģistrēts tieši Rīgā un tās apkārtnē.
Vienlaikus, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, 2016.gadā ir palielinājies ugunsgrēkos bojāgājušo skaits. Pērn ugunsnelaimes prasījušas 95 cilvēku dzīvības. No visiem aizvadītajā gadā bojāgājušajiem 68 bija vīrieši, bet 27 sievietes. Bojāgājušo vīriešu vidējais vecums bija 53 gadi, savukārt sievietēm - 60 gadi.
Pērn Rīgā ugunsgrēkos gāja bojā 24 cilvēki, bet no republikas pilsētām traģiskākā situācija bija Daugavpilī, kur ugunsgrēkos gāja bojā astoņi cilvēki.
Pagājušajā gadā būtiski pieaudzis ugunsgrēkos izglābto cilvēku skaits, proti, izglābts 291 cilvēks, kas ir par 33% vairāk kā 2015.gadā.
Aizvadītajā gadā veikti kopumā 6744 glābšanas darbi, kuros izglābti 467 cilvēki, kas ir par 6% vairāk nekā 2015.gadā. No visiem izglābtajiem cilvēkiem 172 bija nepieciešama palīdzība, lai pēc ceļu satiksmes negadījumiem izkļūtu no avarējušām automašīnām, 89 cilvēki atrasti pēc apmaldīšanās purvos vai mežos, 85 cilvēkiem palīdzība bija nepieciešama dažādu sadzīves negadījumu dēļ, savukārt 46 izglābti pēc negadījumiem uz ūdens vai ledus.
Statistika arī liecina, ka aizvadītajos piecos gados ugunsdzēsēji-glābēji no ūdenstilpnēm izcēluši vairāk noslīkušu cilvēku, nekā gāja bojā ugunsgrēkos. Salīdzinoši pērn no ūdenstilpnēm izcelti 110 noslīkuši cilvēki, bet ugunsgrēkos gāja bojā 95. Tas skaidrojams ar cilvēku pārgalvīgas un neapdomīgas rīcības izraisītiem traģiskiem negadījumiem, atpūšoties tieši pie ūdenstilpnēm peldsezonas laikā, norāda VUGD.
Iesākoties jaunam gadam, VUGD aicina iedzīvotājus neaizmirst un savlaicīgi parūpēties par savu un līdzcilvēku drošību, piemēram, iegādājoties un uzstādot dūmu detektorus un nerīkoties neapdomīgi ūdenstilpņu tuvumā.
Uz sarakstu
