Neesot skaidrs, kā pašvaldības izlietojušas 7,1 miljonu eiro, kas paredzēts pedagogu atalgojumam

Rīga, 16.maijs, LETA. Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) nav informācijas, kā pašvaldības izlietojušas 7,1 miljonu eiro, kas mērķdotācijā pašvaldībām paredzēts pedagogu atalgojumam.

Kā liecina IZM sagatavotie grozījumi noteikumos par valsts budžeta mērķdotāciju pedagogu darba samaksai pašvaldību vispārējās izglītības iestādēs un valsts augstskolu vispārējās vidējās izglītības iestādēs, izanalizējot 2016./2017.mācību gadā 660 izglītības iestāžu tarifikācijas, secināts, ka valsts mērķdotāciju vienam mēnesim ministrija aprēķina 19 783 244 eiro apmērā, savukārt tarifikācijā atspoguļotais finansējums ir 19 189 872 eiro.

Finansējuma apjoms, kas netiek atspoguļots tarifikācijā un par kura izlietojumu ministrijai nav informācijas, ir 593 371 eiro mēnesī jeb 7,1 miljoni eiro gadā, teikts grozījumu projekta anotācijā.

Lai veicinātu mērķdotācijas izlietojuma kontroli, IZM rosina turpmāk pašvaldībām divas reizes gadā sagatavot pārskatu par mērķdotācijas izlietojumu Valsts kases informācijas sistēmā "Ministriju, centrālo valsts iestāžu un pašvaldību budžeta pārskatu informācijas sistēma", kurā tiks atspoguļots finansējums, kas izlietots prēmijām un naudas balvām, kas tiek izmaksāts uz rīkojuma pamata un netiek atspoguļots tarifikācijā, kā arī neizmantotais finansējums, kas pāriet uz nākamo periodu.

Tāpat grozījumu projektā tiek stiprināta norma par to, ka pašvaldību vadītājs vai viņa pilnvarotā persona, apstiprinot pārskatu, apliecina, ka mērķdotācija izlietota atbilstoši mērķim. Šāds regulējums attieksies arī uz valsts augstskolu dibinātajām vispārējās izglītības iestādēm.

Analizējot 2016./2017.mācību gadā 660 vispārējās pamata un vidējās izglītības iestāžu tarifikācijas, IZM secināja, ka tarifikācijās nav atspoguļots finansējums 3% apmērā no 2016.gada septembrim - decembrim aprēķinātās mērķdotācijas. Ir pašvaldības, kurām tarifikācijā nav atspoguļots līdz pat 16% no piešķirtās mērķdotācijas. Savukārt 13 pašvaldībām tarificētā mērķdotācija mēnesī ir lielāka par piešķirto mērķdotāciju, kas skaidrojams ar to, ka pašvaldībām ir izveidojies pārpalikums no iepriekšējam periodam piešķirtās mērķdotācijas.

Finansējums, kas netiek atspoguļots tarifikācijā, tiek izmaksāts pedagogiem uz rīkojuma pamata un ministrijai nav informācijas par patieso algas apjomu, ko saņem pedagogs. Lai pašvaldības finansējumu izlietotu paredzētajam mērķim - pedagogu darba samaksai, tādējādi arī VIIS atspoguļotos reālais pedagogu algas apjoms, projektā tiek paredzēts iekļaut normu, ka pašvaldībām tarifikācijās neatspoguļotais finansējums uz kārtējā gada septembri nepārsniegs 2% no piešķirtās mēneša mērķdotācijas. Norma nav attiecināma uz katru izglītības iestādi, bet uz pašvaldību kopumā, tāpēc tā nav attiecināma uz valsts augstskolu vispārējās izglītības iestādēm.

Grozījumu projekts paredz, ka no valsts budžeta finansētas institūcijas valsts budžeta līdzekļu saņemšanai un no valsts budžeta līdzekļiem veicamo izdevumu veikšanai atver kontus tikai Valsts kasē, ja citos normatīvajos aktos nav noteikts citādi. Patlaban noteikumos noteikts, ka pašvaldības un valsts augstskolas mērķdotācijas saņemšanai un izdevumu veikšanai atver jaunu vai norāda esošu kontu Valsts kasē.

Valsts kontrole, veicot pārbaudes par valsts finansējumu izlietojumu pašvaldībās, ir konstatējusi, ka mērķdotācija no Valsts kases konta tiek pārskaitīta uz pašvaldības kredītiestādes kontu, līdz ar to nav iespējams pārliecināties par mērķdotācijas izlietojumu paredzētajam mērķim. Valsts kontroles ieteikums bija veikt nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka pašvaldības izdevumus pedagogu darba samaksai veiktu no Valsts kasē atvērtajiem norēķinu kontiem.

Ņemot vērā, ka likumā par budžetu un finanšu vadību ir noteikts, ka mērķdotācija ir valsts budžeta līdzekļi, kurus piešķir citiem budžetiem noteikta mērķa finansēšanai, izdevumi pedagogu darba samaksai veicami no Valsts kasē atvērtajiem norēķinu kontiem.