LVRTC: Nākamajā projekta posmā lauku platjosla būs pieejamāka operatoriem
"Otrajā posmā šis tīkls kļūs pieejamāks, un mērķis ir panākt, lai operatoriem pašiem nav jārok tie trīs četri kilometri līdz tiem izdevīgai vietai. Nedomāju, ka izmaksas samazināsies, bet ar LVRTC sākotnējām investīcijām iesim operatoriem tuvāk," teica LVRTC valdes priekšsēdētājs Jānis Bokta.
SM Sakaru departamenta direktora vietnieks Normunds Gaigals skaidroja, ka otrā posma izbūve, kas maksāšot 40 miljonus eiro, notikšot lēnākā tempā nekā līdzšinējie darbi, kurus jāpabeidz līdz vasaras beigām.
"Nauda šim projektam ir iezīmēta. Notiek normatīvo dokumentu gatavošana. Mērķis ir apstiprināt rudenī projektu un to ir plānots pabeigt līdz 2020.gada beigām. Plānošanas kļūdas pirmajā posmā radās, jo laiks bija ierobežots. Tagad varēs mierīgāk apdomāt un novērst lielāko daļu kļūdu," Gaigals sacīja.
"Ejam pie operatoriem - gan vietējiem, gan lielajiem - un skatāmies, gar kuriem vads būtu jāievelk. Tas nozīmē, ka ūdenstorņus un dzīvojamo māju rajonus neapiesim. Mums ir jāsaņem tirgus un arī (nozares pārstāvju) Uzraudzības komitejas akcepts šādai pieejai. Kad būs sazīmēti maršruti, mums vēl būs pienākums mēnesi tos publiski apspriest. Patlaban tie ir tikai indikatīvi iezīmēti," turpmāko plānošanas pieeju raksturoja Bokta.
Kā būtisku iemeslu operatoru atturībai slēgt līgumus un izmantot LVRTC ierīkotos piekļuves punktus diskusijā nosauca punktu atrašanos tālu no vietām, kur vietējie operatori vēlētos uzstādīt ierīces interneta padošanai saviem klientiem. Tās vietas var būt ūdenstornis, kas parasti ir augstākā celtne apdzīvotā vietā un izdevīga vieta bezvadu interneta antenu izvietošanai, vai arī daudzdzīvokļu māja, kurām jau ir savs kabeļu tīkls, bet trūkst piekļuves jaudīgam internetam.
Savukārt par neliela operatora, kas atrodas "pelēkā zonā" - starp LVRTC projektam paredzētajām teritorijām un vietām ar blīvu interneta pieejamību -, stāstīja SIA "Edan" valdes loceklis Andžejs Pjateckis.
"Kad vērsāmies pie LVRTC no SIA "Edan" puses, noskaidrojām, ka visi sakaru tīkli tiks attīstīti ārpus Rīgas rajona. Un Rīgas rajonā nav citas izvēles, kā vien pieslēgties "Lattelecom" tīkliem. "Lattelecom" izmaksas mazajiem un vidējiem operatoriem ir nepavelkamas. Arī sazvanījos ar kolēģi Liepājā, kurš stāstīja, ka LVTRC iespējas nevarot izmantot, jo līdz pieslēguma punktam ir trīs četri kilometri, kas ir pārāk dārgi, un ir izdevīgāk izmantot "Lattelecom", viņš teica.
Turpinot kritiku, Pjateckis sacīja: "Veidojot šo projektu, vajadzēja aprunāties ar tiem operatoriem, kas to varētu izmantot. Reģionos bija un vēl ir saglabājušies vietējie operatori, ar kuriem varēja runāt par to, kā tie to var izmantot. "Lattelecom" jau vēsturiski ir visur iegājis. Lai būtu konkurence, lai attīstītu Rīgas rajonu, vajadzēja griezties pie operatoriem. Rīgas rajonā konkurences nav, ir "Lattelecom", un ar to viss arī beidzas."
Savukārt Bokta nenoliedza, ka ir vietas, kur LVRTC projekts neuzlabos vietējo operatoru situāciju, taču norādīja, ka situācija nav bez variantiem. "Par Rīgas rajonu esam dzirdējuši, ka nav pieejami pakalpojumi Mārupē, Berģos. Bet nevaru piekrist, ka konkurences nav. Tur ir LMT, "Tele2" un "Bite". Ja apskatāmies uz jaunāko pārklājuma izpētes karti, Rīga kā ūdensgalva ir melna (ar pietiekamu operatoru skaitu), un valsts atbalsts tur nepienākas. Protams, operatori var justies kā saucēji mežā, bet projekts Rīgas apkaimei vispār nav domāts," viņš sacīja.
LVRTC vadītājs teica, ka, veidojot otro posmu, centrs kā atbildīgs valsts uzņēmums ir mācījies no pieredzes un izskanējušās kritikas par projekta pirmo posmu.
"Pamatmērķis ir, lai visiem, pilnīgi visiem, kaut vai tiem, kas dzīvo Tīreļa purvā vai pie attālā ezera, ir jābūt pieejai šiem 30 megabitiem sekundē (Mbps). Eiropas Savienība (ES) pēc 2020.gada vairs nedos atbalstu infrastruktūras būvei. Tādēļ šis pēdējais instruments ir jāizmanto maksimāli efektīvi. Tam jābūt tādam projektam, par kuru valstij nav pastāvīgi jāpiemaksā, lai tas ir pašpietiekams ar sniegto valsts atbalstu. Iespējai saņemt 30 Mbps pieslēgumu ir jābūt jebkurai mājsaimniecībai Latvijā, bet pusei - saņemt 100 Mbps," Bokta teica.
Jau rakstīts, ka SM un ES projekts "Nākamās paaudzes elektronisko sakaru tīklu attīstība lauku reģionos" tika sākts 2012.gada maija beigās, kad SM parakstīja līgumu ar LVRTC par projekta īstenošanu.
Projektā galvenā uzmanība tika pievērsta lauku teritorijām, kurās platjoslas interneta pakalpojumi ar uzlabotiem datu pārraides parametriem - ar datu pārraides ātrumu vismaz 30 Mbps (megabiti sekundē) - nav pieejami un elektronisko sakaru komersanti neplāno tos piedāvāt līdz 2015.gadam.
Projekts paredz t.s. vidējās jūdzes optiskā kabeļa ierīkošanu līdz pieslēguma punktam, kur to vietējie operatori var izmantot savu iekārtu ierīkošanai, lai sniegtu t.s. pēdējo jūdzi - gala lietotāju - mājsaimniecību, uzņēmēju un iestāžu pieslēgumus internetam.
Projekta pirmajam posmam ir atvēlēts finansējums 26 miljoni eiro, no kuriem 87,18% veido ERAF līdzfinansējums, bet pārējā daļa tiek finansēta no LVRTC līdzekļiem. Projekta darbus pa reģioniem veic vairāki privāti uzņēmēji LVRTC uzdevumā.
Pēc pirmā posma pabeigšanas, kas paredzēta 2015.gada vasaras beigās, tiks veikts otrs posms ar finansējumu 40 miljoni eiro, pārsvarā no ERAF. Tas jāpabeidz līdz 2020.gadam.
Uz sarakstu
