LPS neapmierināta, ka Saeima neņem vērā pašvaldību viedokli par finanšu izlīdzināšanas modeli
LPS iesniedza Saeimas Budžeta un finanšu komisijā vairākus priekšlikumus likumprojekta pilnveidošanai - par pašvaldību vērtēto ieņēmumu prognozējamību un stabilitāti vidējā termiņā un ilgtermiņā, par pašvaldību finansiālo aizsardzību gadījumā, kad samazinās pašvaldības ieņēmumi no tās darbības neatkarīgu apstākļu rezultātā, par pašvaldību ieinteresētības saglabāšanu nodokļu ieņēmumu pieaugumā, kā arī par pārejas periodā nepieciešamā papildu finansējuma nodrošināšanu no valsts budžeta dotācijas līdzekļiem.
Trešdien, komisijā izskatot priekšlikumus likumprojektam "Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likums" uz otro lasījumu, visi ierosinājumi tikuši noraidīti. Lai arī LPS priekšlikumi prasa papildu apmēram 10 miljonu eiro finansējumu no valsts budžeta pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēmā, tomēr, samērojot to ar valsts budžetu, ietekme vērtējama kā neliela, uzskata LPS pārstāvji.
LPS pauž bažas, ka, neņemot vērā LPS domes sēdē ierosinātos un atbalstītos priekšlikumus un steidzamības kārtā virzot likumprojektu, nākotnē netiks nodrošināta likuma ilgtspējība.
"Ja jaunā pašvaldību finanšu izlīdzināšanas modeļa ieviešanas gadā šķietamu līdzsvaru nodrošinās pašvaldību savstarpējo līdzekļu papildu pārdale, tad jau 2017.gadā, ja valdība būtiski nepalielinās kopējos pašvaldību resursus un vairs nedarbosies pārejas perioda nosacījumi, virknei pašvaldību būs problēmas izveidot politiski un sociāli pieņemamus pašvaldību budžetus," uzsver LPS priekšsēdētājs Andris Jaunsleinis.
Jaunais pašvaldību finanšu izlīdzināšanas modelis paredz no esošā atšķirīgus izlīdzināšanas principus, tādēļ modeļa maiņa radīs lielākas vai mazākas izmaiņas pašvaldību ieņēmumos.
Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas aprēķins par 2015.gada datiem atbilstoši jaunajam izlīdzināšanas modelim liecina, ka salīdzinājumā ar esošo finanšu izlīdzināšanas modeli Latgales novadiem kopumā ieņēmumi pēc izlīdzināšanas samazinās par 6,1 miljonu eiro jeb par 6%, bet Rīgas plānošanas reģiona novadiem - par 4,7 miljoniem eiro jeb par 2,1%. 18 no 19 no Latgales novadiem vērojams ieņēmumu pēc izlīdzināšanas samazinājums. Savukārt ieņēmumi pieaugšot Kurzemes novadiem - kopumā par 0,7 miljoniem eiro jeb 0,7%, republikas pilsētām - par sešiem miljoniem eiro jeb 0,9%, Vidzemes novadiem - par 1,4 miljoniem eiro jeb 1,3% un Zemgales novadiem - par 2,7 miljoniem eiro jeb 2,7%.
Salīdzinot Finanšu ministrijas pašvaldībām izsūtīto provizorisko pašvaldību finanšu izlīdzināšanas aprēķinu 2016.gadam (bez pārejas perioda) ar 2015.gada aprēķinu (spēkā esošo), lielākais izlīdzināto ieņēmumu samazinājums vērojams Garkalnes novadam - par 967 000 eiro jeb par 12%, norāda LPS, Viļānu novadam - par 334 000 eiro jeb par 9,1%, Babītes novadam - par 721 000 eiro jeb par 8,1%, Aglonas novadam - par 179 000 eiro jeb par 8%, Zilupes novadam - par 151 000 eiro jeb par 7,9%, Krāslavas novadam - par 763 000 eiro jeb par 7,7%, Vārkavas novadam - par 81 000 eiro jeb par 6,7%, Varakļānu novadam - par 131 000 eiro jeb par 6,4%, Daugavpils novadam - par 885 000 eiro jeb par 6,3%, Riebiņu novadam - par 190 000 eiro jeb par 6% un Rēzeknes novadam - par miljonu eiro jeb par 6%.
Savukārt lielākais izlīdzināto ieņēmumu pieaugums prognozēts Jēkabpils pilsētai - par 1,9 miljoniem eiro jeb par 15,1%, Ķeguma novadam - par 456 000 eiro jeb par 13,8%, Ventspils novadam - par miljonu eiro jeb par 13,7%, Liepājas pilsētai - par 5,5 miljoniem eiro jeb par 13,7%, Rucavas novadam - par 130 000 eiro jeb par 12,5%, Nīcas novadam - par 231 000 eiro jeb par 11,3%, Krimuldas novadam - par 324 000 eiro jeb par 10,6%, Naukšēnu novadam - par 115 000 eiro jeb par 9,9%, Pāvilostas novadam - par 165 000 eiro jeb par 9,9% un Beverīnas novadam - par 172 000 eiro jeb par 9%, aplēsusi LPS.
Uz sarakstu
