Lielās pilsētas vēlas panākt lielākas manevra iespējas pašvaldībām iepirkuma līgumu grozīšanā
Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai iesniegtajā vēstulē LLPA norāda, ka grozījumu ieviešana Publisko iepirkumu likumā nodrošinātu augstāku tiesisko noteiktību attiecībā uz būtisku grozījumu izdarīšanu noslēgtajos iepirkuma līgumos. Pēc LLPA domām, regulējums dos iespēju efektīvāk vadīt noslēgtu iepirkuma līgumu izpildi, piemērojoties izmaiņām faktiskajā situācijā un ņemot vērā tehnoloģisko attīstību, kas jo sevišķi būtiska ir ilgtermiņa līgumos.
Likumprojekta pieņemšana ļautu pasūtītājiem nepieciešamības gadījumā veikt būtiskus un iepirkuma līgumā konkrēti nedefinētus grozījumus, nepārsniedzot 10-15% no sākotnējās iepirkuma līguma summas. Tādā veidā tiks sekmēta Eiropas Savienības fondu finansējuma apguve, būtiski samazinot finanšu korekciju piemērošanas skaitu un samazinot gadījumus, kad no finansējuma saņēmēju līdzekļiem būtu jāsedz papildu neplānoti izdevumi, uzskata lielās pašvaldības.
LLPA skaidro, ka nereti, noslēdzot ilgtermiņa iepirkuma līgumus, rodas nepieciešamība izdarīt līguma grozījumus, kas publisko iepirkumu jomas tiesību aktu izpratnē tiek definēti kā būtiski līguma grozījumi un ir atļauti tikai izņēmuma gadījumos. Tomēr visbiežāk līguma slēdzēju puses dokumentā nevar paredzēt visus iespējamos gadījumus, kad varētu būt nepieciešama līguma nosacījumu grozīšana. To arī lielākajā daļā gadījumu nav iespējams izdarīt, jo īpaši, ja tas saistīts ar tehnoloģiju straujo attīstību. Šādos gadījumos pasūtītājiem ir vai nu jāatsakās no objektīvi nepieciešamu izmaiņu izdarīšanas, vai jāriskē ar likuma normu pārkāpšanu un Eiropas Savienības finansējuma daļēju zaudēšanu.
Vēstulē LLPA atsaucas uz Eiropas Savienības direktīvu, kas šādas iespējas paredz. Direktīva ir jāpārņem no 2016.gada 18.aprīļa, tomēr LLPA iesaka to izdarīt, nemaz negaidot šo termiņu.
Komisijas sēdē otrdien, 21.aprīlī, tika pausts atbalsts šiem grozījumiem. Tos atbalsta gan Iepirkumu uzraudzības birojs, gan Finanšu ministrija, gan arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija. Grozījumi tiks sagatavoti un virzīti tālāk komisijā steidzamības kārtā.
Komisijas vadītājs Romāns Naudiņš (VL-TB/LNNK) aģentūrai LETA skaidroja, ka šie grozījumi dos daudz lielākas manevra iespējas pašvaldībām saistībā ar Eiropas Savienības līdzekļu apguvi, jo ir daudz tādu gadījumu, kad finansējumu nepieciešams pārdalīt pa pozīcijām vai paliek pāri līdzekļi, bet tos nedrīkst ieguldīt citur, jo tad seko līdzekļu korekcijas jeb soda sankcijas. Grozījumi ļaus izvairīties no šādām soda sankcijām. "Piemēram, sākotnēji ir noteikts, ka ir nepieciešamas 10 skrūves, bet izrādās, ka tomēr vajag 11. Ej un pierādi, tās 11.skrūves nepieciešamību," piemēru minēja Naudiņš.
Uz sarakstu
